Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'macis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'macis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

klamacis

[klamacis " ein rundes Stück": bē̦rns jau ir uzaudzis liels klamacis Wessen; klamācis " etwas Rundes und Weiches": sivē̦ns, kartupelis ir audzis kâ klamācis Erlaa. In Rozentov sei klamācis ein Mensch, der beim Gehen die Füsse schleppt.]

Avots: ME II, 211


macis

macis, ein dummer, blöder Mensch Plm. n. RKr. XVII, 68.

Avots: EH I, 776



stāmacis

stāmacis, stàmačis 2 , s. stāvmacis.

Avots: EH II, 573


stāvmacis

stāvmacis,

1): ein ungeladener Hochzeitsgast
(mit à 2 ) Auleja, Lubn., (stàmacis 2 ) Bērzgale, (stàmačis 2 ) Zvirgzdine; atnāca stāmači A. Erss Muižnieki 118. neduod, dievs, taidas dzīves, kaida dzīve stāmačam! Aizsils Sen. k., S. 179, (stāvmačam) Tdz. 59275, 2 var.

Avots: EH II, 574



stukmacis

stukmacis Strods Par. vōrdn. 166 "?".

Avots: EH II, 593

Šķirkļa skaidrojumā (15)

aizsmakt

àizsmakt, intr., heiser werden, von der Stimme, dann auch von der Kehle, dem Halse, von der Person selbst, von der mit heiserer Stimme hervorgebrachten Rede: aizsmakusi balss. aizsmakuse man rīklīte, aizsmakuse valuodiņa BW. 436. ja cilvē̦ks uzejuot uz vilka pē̦dām,tad kakls aizsmuokuot Etn. II, 124. aizsmakusi tā kliedza uz Andŗatē̦va Aps. II, 18. tur bija truoksnis, kā tumšs, aizsmacis sauciens Vēr. I, 1157.

Avots: ME I, 51


aiztvankt

aîztvan̂kt 2 Dond., schlecht (von der Luft gesagt) werden: nevēdinātā istabā gaiss aiztvancis (= sasmacis).

Avots: EH I, 60


iesmakt

ìesmakt,

1) heiser werden;

2) einen Stich bekommen;
beliebt das Part. iesmacis, heiser, einen Stich habend: Lata runā drusku iesmakušā balsī A. XX, 168. gaļa iesmakusi A. XII, 560.

Avots: ME II, 68


klamācis

klamācis (unter klamacis),

2) ein plumpes, schwerfälliges, träges Wesen
N.- Peb.

Avots: EH I, 609


Mačus

Mačus, Macis, Mača, Matz (hierauf beruhend), miega Mačus, der Sandmann, Schlaf: miega Mačus mani pre̦c. der Schlaf überwältigt mich BW. 6766, 1, Kav.

Avots: ME II, 547


nočakstēt

nùočakstêt, intr., eine kurze Weile rascheln, ticken: niedres vien nuočakstēja BW. 13611, 5. nuočakstē̦dami kauli nuokrita pie citiem skeletiem Vēr. II, 4. viņš nuočakstēja kâ aizsmacis sienas pulkstenis A. XX, 212.

Avots: ME II, 769


nosmakt

nùosmakt, intr.,

1) ersticken:
ļautiņi nuosmuok blēdības gaisā Vēr. I, 1416;

2) ganz heiser werden;

3) nuosmacis ūdens, stinkend gewordenes Wasser
U.

Avots: ME II, 854


paspiegt

paspìegt, eine Weile spìegt I Pēt. Av. I, 227: lai nu paspiedz! Nach Verben des Könnens: tâ aizsmacis, ka ir p. nevar.

Avots: EH XIII, 175


piesmakt

pìesmakt, stinkend werden U.; schwer, schwül werden (von der Zimmerluft): piesmacis gaiss. piesmakusi istaba Vēr. II, 312. sile viņām netīra un piesmakuse Niedra.

Avots: ME III, 292, 293


sabļaut

sabļaût,

1) tr., laut schreiend zusammenrufen, zusammenschreien:
sabļāva visas raganas LP. VII, 197;

2) intr., laut schreien; jem. anschreien, durchschelten
(cum dat.): Širme stipri sabļāva: "nu nuobučuo tē̦vam ruoku!" ta ta lielais (= lielskungs) viņam ,esuot sabļāvis! der Edelmann habe ihn gehorig durchgehunzt, ihn angefahren Mag. XIII, 3, 69. Refl. -tiês,

1) einander zubrüllend von sich Kunde geben:
guovis sabļāvās C.;

2) "sich verzanken, sarāties" MSil.;

3) übermässig und mit schlimmen Folgen schreien:
bē̦rns tâ sabļāvies, ka pa˙visam aizsmacis.

Avots: ME III, 596


sasmakt

sasmakt, intr., besonders häufig das Part. sasmacis gebr.,

1) ersticken
U.: kad tu sasmaktu! dass du ersticken würdest! Mag. XX, 3, 38. jūtas, kas pašas sevī sasmuok Stari III, 98;

2) faul, galstrig, ranzig, schimmlig, muffelig werden
U.: gaļa, sviests, labība sasmuok U. sasmacis piens, siens Mar. siena smarša vairāk kâ sasmakuse Aps. IV, 6;

3) heiser werden
U.: balss sasmakusi.

Avots: ME III, 738


sēkāt

sẽ̦kât: kad kakls piesmacis, tad jāsẽ̦kā Sermus. sē̦kāšanas pazīme - mazs truoksnis, šņakuoņa ebenda. sē̦kā cilvē̦ki, aitas, guovis ebenda.

Avots: EH XVI, 480


smakt

smakt: prs. *smùku > ostle. smyuku Auleja, Warkl., smuokstu Dünsb. Trīs romant. gadīj. 84,

1): nuo pārsalšanas kakls smaka Auleja; "smakt (dusmās) = ēst: smuoc nu! (saka uz tādu, kas teicas nee̦suot ēst dabūjis)" Etn. II, 188. "puisis smacis alā trīs dienas" ME. III, 950 zu ersetzen durch "nabadziņš smacis trīs dienas";

2) muffig werden
Auleja: gaļa sāks s. Subst. smakums: karpeļiem pagrabā pieme̦tas liela smakuma (Muff) smaka Seyershof.

Avots: EH II, 532


smakt

smakt, smuoku od. (L., St.) smakstu (eine Debitivform jāsmakst Latg: 1922, VI, 4), smaku, intr., ersticken, erlöschen, schmachten; heiser werden: uguns smuok. balsiņš smuok Ld. 10832. istaba ziliem dūmiem smuok LP. VI, 978. trīs tam ruoka sade̦ruot, smuok valuoda runājuot BW. 15407. puisis smacis alā trīs dienas LP. III, 75. smuoc nu! (sage man zu jem., der behauptet, er habe nichts zu essen bekommen) Etn. II, 188. Subst. smakums, Geruch, Dampf (auf der Brust) U., krūšu smakums L., Engbrüstigkeit. Wenn von einer Bed. "gering(er) werden, schwinden" auszugehen ist, zu mnd. smacht "Verschmachten", ahd. smâhi "gering, klein", gismâhteôn "schwinden" u. a. (bei Fick Wrtb. III4, 526 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 685).

Avots: ME III, 950


stāvmucis

stāvmucis,

1) ein stehendes, offenes Gefäss
St.;

2) auch stāvmucnieks Bers., stāvmučnieks Warkl., ein ungebetener Gast
L., Saikava, Wessen; tādi vien stāvmucnieki apdzeŗ manu alutiņu BW. 19836. nelūgtu viesu, kūjenieku jeb stāvmucnieku, netrūka BW. III, l, S. 25. Alžāns atnācis stāvmučuos (par stāvmuci kāzās) Saikava. stāvmucis 2 dürfte volksetymologisch aus stāmucis (das zu r. стамикъ gehören könnte, s. unter stāmen) umgebildet sein, zumal z. B. in Warkh. (wo stāmucis gesprochen wird) die Tonne nicht muca, sondern buca heisst; vgl. auch die Nebenformen stāvmacis und stāvmicis, sowie (zur Bedeutung) kũj(i)nieks.

Avots: ME III, 1054