smags:
unbek. in Grawendahl, Lemb.;1): s. maiss, darbs Strasden.
smagā labība Kav.
smaga nauda Aus. I, 5.
maksāt smagu galvasnaudu Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 7.
kad zirgs pieē̦das smagu dābulu, tad viņš s. skriet Linden in Kurl.
de̦r pret kle̦pu un smagām krūtīm Etn. III, 6.
viņas vaigs bija s. un nuopietns Kaudz. Mērn. l. 52.
s. vējš pūš, - drīz būs lietus Linden in Kurl.
nuo meža atplūda smaga šņākuoņa Vindedze 108; ‡
2) schwanger Frauenb.:
tā pašreiz bij[u]si smaga Pas. XII, 241 (aus Serbigal).
s. cilvē̦ks Seyershof. Adv.
smagi,1): s. iet AP.
rudeņuos jau nu zirgam ir smagāk Kand.;
3): auch Auleja, Oknist, Wessen;
s. garda gaļa Sonnaxt.
s. senlaikuos ebenda.
s. līt Saikava.
s. me̦lna mute ebenda.
s. sasilis Kaltenbr.
viņa ... s. klibuoja Vindedze 105.
uzturēšanās Rīgā man s. maksāja Līg. medn. 169.
s. jāpasakās (= jāpateicas) par tuo guodu Jauns. Raksti VIII, 323. Subst.
smagums: villainīte uozuoliņa smagumā BW. 5675.
visuos smagumuos un grūtībās prata apmierināt Jauns. Neskaties saulē 13.
Avots: EH II,
531