Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'maidi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'maidi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
smaidiens
smaidināt
smaîdinât Warkl., smaîdinêt Warkl., zum Lachen reizen, veranlassen: es ar savu dziedāšanu raudulīti smaidināju (Var.: smīdināju, smiedināju) BW. 194, 3 var.
Avots: ME III, 949
Avots: ME III, 949
Šķirkļa skaidrojumā (9)
možums
muôžums, die Gewecktheit, Munterkeit, Lebhaftigkeit: šķelmīga muožuma pilnie smaidi MWM. IX, 388.
Avots: ME II, 685
Avots: ME II, 685
ņirga
ņir̂ga, nirga L., U.,
1) das Hohngelächter, das Grinsen:
es arī vakar nespēju apklusināt sava neprātīgā prāta ņirgu A. XV, 82. Gew. der Plur.: atkal vispārīgas ņirgas un saucieni! B. Vēstn. kuo... tavas ņirgas saka? Rainis. nejaukie smaidi kâ velnišķas ņirgas sastinguši uz viņa sejas A. XVIII, 416;
2) comm., der Hohnlacher, Grinser, Spötter
[Bers.]: viņš tāds nirga, par visu ņirgājas. [vgl. das Reimwort irga und Persson IF. XXXV, 210.]
Avots: ME II, 903
1) das Hohngelächter, das Grinsen:
es arī vakar nespēju apklusināt sava neprātīgā prāta ņirgu A. XV, 82. Gew. der Plur.: atkal vispārīgas ņirgas un saucieni! B. Vēstn. kuo... tavas ņirgas saka? Rainis. nejaukie smaidi kâ velnišķas ņirgas sastinguši uz viņa sejas A. XVIII, 416;
2) comm., der Hohnlacher, Grinser, Spötter
[Bers.]: viņš tāds nirga, par visu ņirgājas. [vgl. das Reimwort irga und Persson IF. XXXV, 210.]
Avots: ME II, 903
pārlaist
pãrlaîst, tr.,
1) hinüberlassen, hinüberwerfen:
es būtu savus gaŗuos matus par vaiņagu pārlaiduse BW. 9987. es pārlaidu ze̦lta zirni par sudraba uozuoliņu BW. 33143. ja par lūpām tu iedruošinies pārlaist kādu vārdu... Egl. acis pārlaist par od. pār, etwas überblicken, ūberschauen: viņš pārlaida acis pār istabu MWM. VIII, 655;
2) verstreichen, vorübergehen lassen, verbringen, verleben:
nakti, bē̦rnu dienas, aukstu ziemu, gŗūtus laikus, ļaunas dienas. [pārlaistais starplaikme̦ts Veselis Saules kapsē̦ta 186.] mājiņas, kur ar veceni mūža galu pārlaistu A. XX, 653. [Jē̦kabs nu˙pat pārlaidis lielu izbīli Austriņš Nuopūtas vējā 122;]
3) vorübergehen, passieren lassen:
bez mācības vairs nevaruot pārlaist LP. IV, 222. viņš šuoreiz nu gan mani varēja pārlaist vieglāki Kaudz.;
4) ausser Acht lassen:
krē̦slu pārlaizdamas, nuosēdās savuos kaktuos MWM. XI, 87;
[5) klären (den Branntwein)
L.]. Refl. -tiês, hinüberfliegen: putns pārlaldās par kuoku; fig., überfliegen: pa viņa vaigiem pārlaižas smaidi Aps.
Kļūdu labojums:
gaŗuos = gaŗus
Avots: ME III, 163
1) hinüberlassen, hinüberwerfen:
es būtu savus gaŗuos matus par vaiņagu pārlaiduse BW. 9987. es pārlaidu ze̦lta zirni par sudraba uozuoliņu BW. 33143. ja par lūpām tu iedruošinies pārlaist kādu vārdu... Egl. acis pārlaist par od. pār, etwas überblicken, ūberschauen: viņš pārlaida acis pār istabu MWM. VIII, 655;
2) verstreichen, vorübergehen lassen, verbringen, verleben:
nakti, bē̦rnu dienas, aukstu ziemu, gŗūtus laikus, ļaunas dienas. [pārlaistais starplaikme̦ts Veselis Saules kapsē̦ta 186.] mājiņas, kur ar veceni mūža galu pārlaistu A. XX, 653. [Jē̦kabs nu˙pat pārlaidis lielu izbīli Austriņš Nuopūtas vējā 122;]
3) vorübergehen, passieren lassen:
bez mācības vairs nevaruot pārlaist LP. IV, 222. viņš šuoreiz nu gan mani varēja pārlaist vieglāki Kaudz.;
4) ausser Acht lassen:
krē̦slu pārlaizdamas, nuosēdās savuos kaktuos MWM. XI, 87;
[5) klären (den Branntwein)
L.]. Refl. -tiês, hinüberfliegen: putns pārlaldās par kuoku; fig., überfliegen: pa viņa vaigiem pārlaižas smaidi Aps.
Kļūdu labojums:
gaŗuos = gaŗus
Avots: ME III, 163
pārlidot
pãrliduôt, intr., hinüberschweben, überfliegen: pār gālvām pārliduoja vārnu bars Vēr. I, 1393. sē̦ras pārliduoja pnr viņu sejām Latv. pār lūpām pārliduoja viegli smaidi A. XI, 107.
Avots: ME III, 164
Avots: ME III, 164
pavilkt
pavìlkt (li. pavil˜kti), ein wenig ziehen, (nach Ausdrücken des Könnens) ziehen, von der Stelle ziehen, unter etwas ziehen, in die Länge ziehen, ein wenig verziehen: līdz pusei vien pavilka tē̦raudiņa zuobintiņu BW. 19030, 3. zirgs ne.. pavilkt nespējis LP. VI, 1, 33, ve̦zumu pavilkt LP. IV, 35. es nevaru vairs kāju pavilkt, kâ e̦smu nuokususe A. XX, 401. kas nemāk rakstīt, lai sava vārda vietā pave̦lk krustu apakšā! pavilka (fing an zu artikulieren) gan tuo vārdu, bet līdz galam neizteica N.-Peb. pavelciet valuodiņu! BW. 15100. zē̦ns pavilka... muti uz smaidiem JR. IV, 46. Refl. -tiês, sich verzögern U.
Avots: ME III, 137
Avots: ME III, 137
saraukt
saŗaũkt Dunika, saraukt, tr., verengen V., zusammenziehen, in Falten ziehen U.; runzeln: puisis sarauca pastalām purnu galus Līguotnis. buŗas saŗaukt, die Segel abbrassen Brasche. tē̦vs... dusmīgs sarauca pieri LP. IV, 153. viņš sarauca mutīti Berl. Māte 110. vaigu saŗaucis uz smaidiem Vēr. I, 771. Mē̦tra saŗauca uzacis A. XX, 766. ģīmi uz īgnuo pusi saŗauca XI, 52. gribu šuo e̦ze̦ru saŗaukt kâ ve̦cu pastalu! Kurbads. Refl. -tiês, sich zusammenziehen, sich verkleinern, sich verengern: lapas... saraukušās un palsas A. XX, 642. Lapiņš saŗaucies kamuolā Vēr. I, 782. viņš saraucies un pārvērties par circeni JR. III, 13. ceļš ar˙vienu saraucies šaurāks LP. VI, 931. viņu skaits bija saraucies uz 4 dvēselēm B. Vēstn. izlases teōrijas svars šim brīžam stipri saŗaucies Konv. 2 584. naudas maks saraũcies tāds plāns Dunika.
Avots: ME III, 725, 726
Avots: ME III, 725, 726
smaidīgs
smaĩdîgs Bauske, Zögenhof, Widdrisch, Jürg., Wolmarshof, smaîdîgs Selsau, Golg., Saikava, Ermes, Gr.Buschhof, smaidigs 2 Kurs., Behnen, Grünh., Dond., Salis, lächelnd U.: smaidīgām acīm Upītis Sieviete 15. vaigs kļuva atkal jautrs un smaidīgs Lautb. Luomi 19. vīrs bijis vēl tāds... spirgts un smaidīgs R. Sk. II, 128.
Avots: ME III, 949
Avots: ME III, 949
smaids
smaĩds, Karls., Wohlfahrt, PS., Drosth., Arrasch, Jürg., Zögenhof, Widdrisch, smaîds Lis., Golg., Ermes, Schwanb., Selsau, smaîds 2 Iw., Kurs., Dond., Salis, Ruj., Plur. smaîdi Kl., das Lächeln : zē̦ns pavilka . . . muti uz smaidiem Saul. Jaunā Raža IV, 46.
Avots: ME III, 949
Avots: ME III, 949