malējs
II malẽjs: jemiet, tautas, malējuo (gemeint ist ein Mädchen), = lai palika vidējā ... līdz citam rudeņam! Tdz. 44633: saka uz vienu malējuo Pas. VII, 355.
Avots: EH I, 780
Avots: EH I, 780
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'malējs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'malējs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
malējs
nemalējs
nemalẽjs, f. nemalēja, wer nicht mahlt: kuo tu nāci, nemalēa, malējiņas kambarī? BW. 8036.
Avots: ME II, 722
Avots: ME II, 722
nomalējs
Šķirkļa skaidrojumā (4)
malenieks
II maleniẽks, der Mahlgast Latv.
I malẽjs [li. malė˜jas], f. malẽja,
1) der (die) Mahlende:
kāds malējs, tāda maize. kūlējiņi, malējiņi, tie gaidīja gaiļa laika BW. 29796. Im VL. malējiņa oft zur Bezeichnung der Schwiegertochter, die früher auf der Handmühle mahlen musste;
2) der Mahlgast.
Avots: ME II, 557, 558
I malẽjs [li. malė˜jas], f. malẽja,
1) der (die) Mahlende:
kāds malējs, tāda maize. kūlējiņi, malējiņi, tie gaidīja gaiļa laika BW. 29796. Im VL. malējiņa oft zur Bezeichnung der Schwiegertochter, die früher auf der Handmühle mahlen musste;
2) der Mahlgast.
Avots: ME II, 557, 558
neguļa
neguļa, die Schaflosigkeit, das Nichtschlafen: ar laiku malējs nuonīka ar neguļu SP.
Avots: ME II, 714
Avots: ME II, 714
sveiks
svèiks (li. sveĩkas "gesund") Salisb., sveĩks Iw., Dand., Bl., svéiks 2 Kl., gesund, wohlbehalten, unversehrt (nach L. in Livland "unerhört"; nach St. tahmisch): tur viņš sveiks ārā vis nenāks U., da wird er nicht ungeschlagen davonkommen. viņa nav sveika nuo jauniem kungiem U., sie ist von den jungen Herren nicht unberührt geblieben. gar mazuo kruodziņu sveiks neaiztapsi LP. V, 68. izlaidis bē̦rnus sveikus nuo lādītes IV, 141. apraudzīju (meitiņu), vai ir sveika, vai ve̦se̦la BW. 11069, 4. dē̦ls palika sveiks un ve̦se̦ls LP. V, 59. pārnāca sveiki, ve̦se̦li uz virszemi VII, 101. ne˙kad jau cilvē̦ks tīri sveiks neizgājis Etn. II, 75. tava āda nepaliks svèika 2 Golg. sveikā (loc. s.) als Adverb, wohlbehalten, unversehrt: izgāja sveĩkā C. u. a., kam mit heiler Haut davon, visi palika sveikā LP. V, 363 (ähnlich 130, A. 1896, S. 154). atstāšu tevi sveikā LP. VI, 370. ve̦lns tevi sveikā palaidis IV, 203. Pēteris viņu sveikā izlaidis. Blaum. Pie skala ug. 216. tur sudmalās ne˙viens vēl sveikā nav izgājis LP. IV, 16 (ähnlich Alm. Rud. 10, De̦glavs Ve̦cais pilsk. 33, Apsk. 1903, S. 694). ne˙viens pats malējs nepārbraucis sveikā LP. VII, 784. flote nepamanīta... netiks un sveikā ar gan ne A. XX, 296. Jetzt sehr üblich als Grussformel (mehr beim Abschied, als beim Zusammentreffen): pie vārtiem piejādams (saka): sveika, mana līgaviņa! BW. 14509. "sveiks!" - "ve̦se̦ls! ļuoti priecājuos, ka mani apciemuoji" Lautb. Luomi 68. sveiki, ve̦se̦li, veļu Lielkungs! LP. V, 11. Zu an. sueigr "biegsam" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. Il, 519)? Oder ist su̯eik- eine Nebenform von u̯eik- (in le. vèikt)?
Avots: ME III, 1146, 1147
Avots: ME III, 1146, 1147
vējenes
vẽjenes Frauenb., Gramsden, Karls., Stenden, Wandsen, (mit è 2 ) Bers., Selsau, die Windmühle U., Mag. IV, 2, 154: redzēja vējenes griežamies Janš. Dzimtene V, 312. spārni kâ mūsu vẽjēnēm Austriņš Pušeln. un suseln. 52. vējenes, kur kārš un vērpj arī vilnu Konv. 2 369. tik liela un re̦sna kâ sudmalas (vējenes) LP. IV, 166. malējs nuo ... vējenēm nākdams VII, 983. Vgl. vējines und li. vėjinis "für den Wind bestimmt".
Avots: ME IV, 551
Avots: ME IV, 551