malums
malums, das Gemahlene; das Resultat des Mahlens: viena rīta malumiņš kumeliņa ve̦zumiņš BW. 7956. ik rītiņa malējiņa pūru mala malumā 13646, 16. Jānītim klaipu cepu triju rītu malumiņu Pūrs II, 67.
Avots: ME II, 560
Avots: ME II, 560
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'malums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'malums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
mali
uzmala
uzmaļa
uzmalt
uzmal˜t,
1) auf etw. mahlen
(perfektiv): uzmalt kviešu miltus rudzu miltiem virsū;
2) (mahlend) auflockern, aufwühlen:
ceļš dubļu dubļuos, kâ uz˙malts Segewold;
3) noch (ein Quantum) mahlen:
vēl drusku jāuzmaļ, citādi nepietiks. Refl. -tiês, umherstreichend sich einfinden: par nelaimi... students se uzmalies un uzplijies viņam virsū Janš. Dzimtene IV, 45. Subst. uzmalums, das Übermass beim Mahlen.
Avots: ME IV, 355
1) auf etw. mahlen
(perfektiv): uzmalt kviešu miltus rudzu miltiem virsū;
2) (mahlend) auflockern, aufwühlen:
ceļš dubļu dubļuos, kâ uz˙malts Segewold;
3) noch (ein Quantum) mahlen:
vēl drusku jāuzmaļ, citādi nepietiks. Refl. -tiês, umherstreichend sich einfinden: par nelaimi... students se uzmalies un uzplijies viņam virsū Janš. Dzimtene IV, 45. Subst. uzmalums, das Übermass beim Mahlen.
Avots: ME IV, 355