Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mantība' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mantība' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

mantība

mañtĩba,

2): auch Und. PS. 2, 22.

Avots: EH I, 782

mantība

mañtĩba,

1) die Habe, Habseligkeit:
man naudiņa, man mantība BW. 5107. es iekrāvu savu mantību MWM. VI, 254;

2) das Erbe
U.

Avots: ME II, 562

Šķirkļa skaidrojumā (3)

dropsts

druopsts, die Beute, ein Fang, ein Fischzug: šuorīt biju zvejuot; labi veicās, dabūju labu druopstu (= luomu). nuo tē̦va mantības viņam atlēcās liels druopsts Caunīte. [Vgl. druopstala und poln. drapiež "Raub."]

Avots: ME I, 507

ieridēt

ìeridêt, auch ieriduôt, tr., hineinschaffen, wohin bringen: vecene visus ieridēja kūtī LP. VII, 1006. visās istabās ieriduots pa mazumiņam mantības Seibolt.

Avots: ME II, 57

jērs

jẽ̦rs [li. jė´ras], Demin. verächt. jē̦rulis BW. piel. 2 2388, das Lamm. stirnas jē̦rs, das Rehkalb Stari II, 487. Sprw.: jē̦ram jē̦rs, von einer gar zu jungen Mutter gesagt. kluss kâ jēriņš priekš cirpēja, mīlīgs kâ jē̦rs. sirds pukst un dauzās kâ jē̦ra aste. ak tu jē̦ra dvēsele! ach du Feigling! nuo mantības nedevu ne jē̦ra bē̦rnu, von dem Vermögen gab ich nicht einmal das Lamm eines Lammes, d. h. nichts Neik. [Als "heutiges Tier, Jährling" zu got. jēr, ahd. iār, aw. yār "Jahr", ksl. jara "Frühling", r. ярка "Schaflamm" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 446 f.; s. Būga KSn. 149.]

Avots: ME II, 114