mantgūbis
[mañtgūbis, einer, der Schätze sammelt, ein Habgieriger: viņš nu izrādās par tādu lielu mantgūbi Janš. Dzimtene 2 I, 164 - Vgl. etwa li. gubùs "бережливый".]
Avots: ME II, 562
Avots: ME II, 562
'mantgūbis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: