mantiem
‡ mantiem (> ostie. montym) "=kaût I 3" Pilda n. FBR. XIII, 53: m. gāji pi darba, a neizdarīji.
Avots: EH I, 782
Avots: EH I, 782
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mantiem' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mantiem' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
piebērt
pìebẽrt,
1) zu-, hinzuschütten;
2) vollschütten:
Sprw. nepieber ve̦cu aku, kamē̦r jauna nav izrakta! piebērt maisus LP. IV, 35. zvaigžņu dimantiem piebē̦rts sniegs Vēr. II, 172. Refl. -tiês,
1) sich vollschütten:
maiss piebēries par pilnu. debesis zvaigznēm piebērās Dzimt. V.;
2) für sich, sich (dat.) vollschütten:
Ancītis ar bija piebēries Aps. VI, 21. p. kabatas ar riekstiem;
3) unabsichtlich hinzugeschüttet werden :
pie sukura pieberās milti.
Avots: ME III, 238
1) zu-, hinzuschütten;
2) vollschütten:
Sprw. nepieber ve̦cu aku, kamē̦r jauna nav izrakta! piebērt maisus LP. IV, 35. zvaigžņu dimantiem piebē̦rts sniegs Vēr. II, 172. Refl. -tiês,
1) sich vollschütten:
maiss piebēries par pilnu. debesis zvaigznēm piebērās Dzimt. V.;
2) für sich, sich (dat.) vollschütten:
Ancītis ar bija piebēries Aps. VI, 21. p. kabatas ar riekstiem;
3) unabsichtlich hinzugeschüttet werden :
pie sukura pieberās milti.
Avots: ME III, 238