I tītenis,
1) die Schlingpflanze MSil.;
eine Art Pflanze (mit
î) Adsel, Golg., Saikava, Schwanb., Sessw.;
tîtenis C., Sessw., (mit
î 2 ) Jürg., Segew., Widdrisch, Plur.
tīteņi RKr. II, 70; Konv.
2 1663, 3510, (mit
î 2 ) Behnen,
die Winde (convolvulus L.);
der Hopfen Fockenhof:
kad grib, lai luopi ātrāki dzemdē, tad viņiem ieduod tīteņus, kas gar zemi aug (marnakas) Etn. II, 147.
zaļais tītenīt[i]s stiepj lūdzuot ruokas Asp. VII, 55.
tītenīšu stīdziņā Ziedu klēpis 83;
lauka tīteņi, convolvulus arvensis Konv.
2 3510;
linu tīteni, Flachsseide (cuscuta europaea L.) RKr. II, 70; Vēr. II, 414;
2) eine Art Raupe: ievas . . . nuobendē kāds tārps - tītenis A. Melnalksnis Mazsalaca 16;
3) Plur.
tīteņi, Spinngewebe (unter freiem Himmel) Vīt.:
augustā labā, jaukā laikā tīteņi ve̦lkas Vīt.
Zu tît.Avots: ME IV,
206,
207