Paplašinātā meklēšana

I matît; ‡

2) vermögen:
cik vien... zirgs matīja skriet Veldre Dižmuiža 218. - Fraenkel IF. XLIX, 208 f. und Senn Lit. Sprachl. 237 stellen es zu mest.

Avots: EH I, 785

‡ II matît "(Mehl zu einer Speise) streuen" Auleja: zirgam matīji? Vgl. auch pìematît (unter pìemašuôt).

Avots: EH I, 785

matît (li. matýti "sehen"), -u, -ĩju, fühlen, empfinden, merken: ja trīs dienas kurināsi, tad kaut cik matīsi siltuma LP. IV, 146. kas dievu nemīlē, tas dieva dusmas matīs A. XI, 53. par vāju sevi mati MWM. VI, 681. Refl. -tiês, scheinen, vorkommen, sich zu befinden scheinen: matās, tur jauna sieviete sēd Stari II, 595. namiņš duomīgs skatās caur birztalu, tas vientulīts matās MWM. XI, 258. te tē̦va mājās matās VI, 404. Subst. matījums, eine Ahnung, Vorahnung: tās ziņas vēl nav pilna zināšana, ir tikai matījums Izgl. III, 19. - Nebst li. matrùs "vorsichtig" zu slav. motriti "schauen", gr. μάτος "Forschen, Suchen" u. a., s. Trautmann Wrtb, 171, Prellwitz BB. XXVI, 308 f., Rozwadowski IFA. XII, 303, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 206, Osthoff IFA. XV, 105.]

Avots: ME II, 566

nùomatît (li. numatýti), merken, empfinden Bauske, Lautb.]

Avots: ME II, 817

‡ II pamatît "pakaisīt miltiem" Auleja: silē saliek sìenu, pamata ar miltiem. silē ūdiņa ielej i[r] miltu pamata.

Avots: EH II, 154

pamatît (li. pamatýti), erblicken, gewahr werden: p. tumsā zagli Nigr., Behnen.]

Avots: ME III, 66

pìematīt, zu sehen, zu fühlen bekommen: nu tu gan piematīsi! Bauske.

Avots: ME III, 271

samatît Saikava, Arrasch, Ermes, = saredzêt.

Avots: ME III, 681

devîtais, devîts, der neunte: vecene pakampusi katlu un pruom kâ devītais skritulis LP. VI, 528; wie deviņais oft zur Bezeichnung des Teufels: puisis bija tâ sakaitināts kâ pats devītais JK. V, 146. ze̦ltmatītis aizgāja kâ devītais LP. VI, 792. lai aizne̦s maisu pie devītā VI, 856. [Zu li. deviñtas, apr. newīnts, aksl. deve̦tź, got. niunda.]

Avots: ME I, 460

gar̂ša, gar̂ža AP.,

1) der Geschmack:
man nelaba garša mutē;

2) der Wohlgeschmack:
Jē̦kabs duoduot ābuoliem garšu Etn. IV, 91. smieties pilnā garšā, herzlich lachen Kaudz. M. nu viņš īstu garšu sajutīs, nun wird er's zu fühlen bekommen N. - Sess. n. U.;

3) der Geruch:
tāda garša sitas nāsīs, man spürt einen Geruch U.;

4) Geschmack, Schönheitssinn:
gaišmatīte ar garšu apģē̦rbta A. XII, 831 (nach dem deutschen Geschmack od. nach dem russ. вкусъ). Zu gaŗds; [mit š statt ž am ehesten nach Sommer Balt. 126 als Reimbildung zu smarša (s. dies)].

Avots: ME I, 604

mast, matu, fühlen, wahrnehmen ("nicht gebräuchlich") L., U.: ar smadzenēm ne just, ne mast Zeif. Chrest. III, 109. Refl. -tiês, sich fühlen: jau strādnieki gurde̦ni matas [vielmehr zu matīties?] Treum. Sāp. un sm. 42. Vgl. matît.

Avots: ME II, 565

zè̦ltmatis (f. -te LP. IV, 176, Pas. VI, 126) LP. VI, 460; 1023, der (die) Goldhaarige: mazā ze̦ltmate MWM. VI, 426. glauda savu ze̦ltmatīti LP. IV, 73.

Avots: ME IV, 706