ceļmatīte
ceļmalīte, ceļmalu lapa od. ceļmallapa od. ceļlapiņa, Wegerich (plantago) RKr. II, 75. Nach U. ceļmalas, Cichorien; RKr. III, 70.
Avots: ME I, 371
Avots: ME I, 371
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'matīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'matīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
matīt
matît (li. matýti "sehen"), -u, -ĩju, fühlen, empfinden, merken: ja trīs dienas kurināsi, tad kaut cik matīsi siltuma LP. IV, 146. kas dievu nemīlē, tas dieva dusmas matīs A. XI, 53. par vāju sevi mati MWM. VI, 681. Refl. -tiês, scheinen, vorkommen, sich zu befinden scheinen: matās, tur jauna sieviete sēd Stari II, 595. namiņš duomīgs skatās caur birztalu, tas vientulīts matās MWM. XI, 258. te tē̦va mājās matās VI, 404. Subst. matījums, eine Ahnung, Vorahnung: tās ziņas vēl nav pilna zināšana, ir tikai matījums Izgl. III, 19. - Nebst li. matrùs "vorsichtig" zu slav. motriti "schauen", gr. μάτος "Forschen, Suchen" u. a., s. Trautmann Wrtb, 171, Prellwitz BB. XXVI, 308 f., Rozwadowski IFA. XII, 303, Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 206, Osthoff IFA. XV, 105.]
Avots: ME II, 566
Avots: ME II, 566
matīt
I matît; ‡
2) vermögen:
cik vien... zirgs matīja skriet Veldre Dižmuiža 218. - Fraenkel IF. XLIX, 208 f. und Senn Lit. Sprachl. 237 stellen es zu mest.
Avots: EH I, 785
2) vermögen:
cik vien... zirgs matīja skriet Veldre Dižmuiža 218. - Fraenkel IF. XLIX, 208 f. und Senn Lit. Sprachl. 237 stellen es zu mest.
Avots: EH I, 785
matīt
‡ II matît "(Mehl zu einer Speise) streuen" Auleja: zirgam matīji? Vgl. auch pìematît (unter pìemašuôt).
Avots: EH I, 785
Avots: EH I, 785
nomatīt
pamatīt
pamatīt
‡ II pamatît "pakaisīt miltiem" Auleja: silē saliek sìenu, pamata ar miltiem. silē ūdiņa ielej i[r] miltu pamata.
Avots: EH II, 154
Avots: EH II, 154
piematīt
samatīt
Šķirkļa skaidrojumā (4)
devītais
devîtais, devîts, der neunte: vecene pakampusi katlu un pruom kâ devītais skritulis LP. VI, 528; wie deviņais oft zur Bezeichnung des Teufels: puisis bija tâ sakaitināts kâ pats devītais JK. V, 146. ze̦ltmatītis aizgāja kâ devītais LP. VI, 792. lai aizne̦s maisu pie devītā VI, 856. [Zu li. deviñtas, apr. newīnts, aksl. deve̦tź, got. niunda.]
Avots: ME I, 460
Avots: ME I, 460
garša
gar̂ša, gar̂ža AP.,
1) der Geschmack:
man nelaba garša mutē;
2) der Wohlgeschmack:
Jē̦kabs duoduot ābuoliem garšu Etn. IV, 91. smieties pilnā garšā, herzlich lachen Kaudz. M. nu viņš īstu garšu sajutīs, nun wird er's zu fühlen bekommen N. - Sess. n. U.;
3) der Geruch:
tāda garša sitas nāsīs, man spürt einen Geruch U.;
4) Geschmack, Schönheitssinn:
gaišmatīte ar garšu apģē̦rbta A. XII, 831 (nach dem deutschen Geschmack od. nach dem russ. вкусъ). Zu gaŗds; [mit š statt ž am ehesten nach Sommer Balt. 126 als Reimbildung zu smarša (s. dies)].
Avots: ME I, 604
1) der Geschmack:
man nelaba garša mutē;
2) der Wohlgeschmack:
Jē̦kabs duoduot ābuoliem garšu Etn. IV, 91. smieties pilnā garšā, herzlich lachen Kaudz. M. nu viņš īstu garšu sajutīs, nun wird er's zu fühlen bekommen N. - Sess. n. U.;
3) der Geruch:
tāda garša sitas nāsīs, man spürt einen Geruch U.;
4) Geschmack, Schönheitssinn:
gaišmatīte ar garšu apģē̦rbta A. XII, 831 (nach dem deutschen Geschmack od. nach dem russ. вкусъ). Zu gaŗds; [mit š statt ž am ehesten nach Sommer Balt. 126 als Reimbildung zu smarša (s. dies)].
Avots: ME I, 604
mast
mast, matu, fühlen, wahrnehmen ("nicht gebräuchlich") L., U.: ar smadzenēm ne just, ne mast Zeif. Chrest. III, 109. Refl. -tiês, sich fühlen: jau strādnieki gurde̦ni matas [vielmehr zu matīties?] Treum. Sāp. un sm. 42. Vgl. matît.
Avots: ME II, 565
Avots: ME II, 565
zeltmatis
zè̦ltmatis (f. -te LP. IV, 176, Pas. VI, 126) LP. VI, 460; 1023, der (die) Goldhaarige: mazā ze̦ltmate MWM. VI, 426. glauda savu ze̦ltmatīti LP. IV, 73.
Avots: ME IV, 706
Avots: ME IV, 706