Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mauriņš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mauriņš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

mauriņš

maũriņš: polygorium Ulanowska Łotysze 100, polygonum aviculare Oknist; maũrs: zaļajam mauriņam BW. 24340, 1 var. minu nātriņas, lai aug m. 1587, 1; cietais m.; polygonum aviculare Ramkau; mīkstais m., poa annua ebenda; vienkāj[as] m., ein gewisses Kraut Salis.

Avots: EH I, 786, 787


mauriņš

maũriņš U., mauriņi Mag. IV, 2, 85, Gänsefingerkraut (potentilla anserina).

Avots: ME II, 569


zaļmauriņš

zaļmaũriņš, grüner Rasen: tas (garceliņš) apauga zaļmauriņu: kur palika zaļmauriņš? BW. 2221, 6.

Avots: ME IV, 687

Šķirkļa skaidrojumā (8)

apmīzt

apmìzt (li. apmį̃žti), bepissen: [kur meitiņas apmīzušas, aug mauriņš žuburiem BW. 34462, 4; stabu apmīzuši 35225]; auch von der Absonderung der ätzenden Flüssigkeit der Ameisen: skudras man apmīzušas kājas. [Refl. - tiês, sich bepissen: apmiezies, tautu meita! BW. 35199, 1; pissen: cūka... apsamīza griķājā 35277, 2].

Avots: ME I, 108


čemurs

če̦murs: auch Wainsel n. FBR. XIV. 86, (uogu č.) AP., (uogu vai ziedu č.) Salis: mauriņš auga če̦murā BW. 34462, 3.

Avots: EH I, 288


maurs

maũrs [li. mauraĩ "Entengrün", r. муръ "Wiesengras"], maura, oft das Demin. mauriņš, eigentlich das Gras am Hause, um`s Haus herum, dann Rasen überhaupt U.: Sprw. zaļš kâ maurs. maurs izrakņāts un nuoē̦sts Apst. II, 7. tautieša kumeliņš mauru mina sētiņā BW. 7462. šķiries pušu, zaļa maura, glabā manu augumiņu! 8881, 2 var. lielā maũra zâle, Wegetritt (polygonum aviculare), mazā maũra zâle, Angergras (poa annua). [Nebst mauragas zu slav. murava "Rasen", s. Būga РФВ. LXXII, 196 und Trautmann Wrtb. 172.]

Avots: ME II, 569, 570


norums

[II nuorums "mauriņš"(?): luopi ganās pa nuorumu Kursiten; vgl. nuõra.]

Avots: ME II, 841


paklīst

paklîst,

3) sich zerstreuen, auseinanderlaufen:
tuo (= cāļu) paklīda pilns mauriņš Jaun. Ziņas 1938, № 189; ‡

4) verkommen.

Avots: EH II, 142


rāpažas

rāpažas "?": lai aug mauriņš mūs[u] pādītes rāpažām (zum Kriechen?) VL. aus N.-Kurl.

Avots: ME III, 497


sazelt

I sazelˆt, intr., anfangen zu grünen (z. B. vom Roggen); eingrasen, mit Gras überwachsen U.: ziemājiem ilgāks laiks iesakņuoties un sazelt Konv. 2 2129. sazē̦lušām druvām Stari II, 453. sazē̦lušu atmatiņu BW. 34699. sazē̦lušas zemes uzirdināšana Konv. 2 880. lauki... sazeļ ar nezālēm Ed. Cālītis. (fig.) mātes cerības sazēla kâ mauriņš pēc silta pavasara lietus Blaum.

Avots: ME III, 795


zaļš

zaļš (li. žãlias "grün; roh, ungekocht", apr. saliga-n "grün"),

1) grün:
zaļš kâ maurs Br. 143. zaļa žagata 75. zaļais zuobentiņš 397. zila, zaļa uguntiņa 210. kab tu ar zaļiem guņiem sade̦gtu! Zbiór XV, 191. zili, zaļi dūmi kūp BW. 8905 var. zaļa puķīte Kaudz. M. 12. tie (Kiefern, Fichten) zaļ[i] ziemu, vasariņu BW. 12224, 2. kam es sē̦tu rudzu lauku, ka tas zaļi nezaļuotu? Biel. t. dz. 822. zaļi mirdzuošs zīds A.XX, 253. zaļi mīksts mauriņš MWM. VIII, 447. zaļi ze̦ltains tauriņš R.Sk. II, 29. zaļam palikt nuo e̦rrastībām Purap. Kkt. 142. zaļš vien gar acīm nuogāja JK. II, 96, Frauenb. u. a., von grosser Anstrengung, heftigem Schreck u. s. w. gesagt. nuo pārbīļa viņai zaļš vien griežas gar acīm A. Upītis J. l. 28. zils un zaļš vien gar acīm stiepās Baltpurviņš I, 28. dē̦ls tik tura, lai zaļš acīm me̦tas LP. IV, 42. man acis... bij za. ļas, man ļuoti slikti bij ap dūšu Plūd. LR. III, 62. gaida sieva, gaida bē̦rni zaļas acis gruozīdami BW. 30529. - zaļā muiža, der Wald (scherzhaft) Kav. zaļā ce̦turtdiena od. ce̦turta Stari I, 232, der Gründonnerstag. zaļa gaisma, die hellwerdende Dämmerung vor Sonnenaufgang an Wintermorgen Frauenb.: zaļa gaisma ausa BW. 816, 4; 20070; 30006, 9. zaļa diena ausa 13899; 19960;

2) frisch, unfertig,.. unreif, roh
U.: zaļi ābuoli, unreife Apfel. zaļas uogas. zaļi rāceņi Dond., Wessen. zaļa gaļa U., Bers., Dond., Frauenb., Laud., Salis, Sessw., Wessen, rohes Fleich; (in Dunika) geräuchertes, aber ungekochtes Salzfleisch. gabals zaļa šķiņķa Janš. Mežv. ļ. II, 79. zaļa siļķe Dunika, ungebratener Hering. zaļas reņģes Adiamünde, Salis, gesalzene, roh zu essende Strömlinge. zaļa putra Kav., nicht gargekochte Grütze. zaļas (jē̦las) uolas Kreuzb. zaļa maize, nicht recht ausgebackenes, rohes Brot Warkh.: zaļas (Var.: jē̦las) maizes cepējiņu BW. 18659, 13 var. zaļi rudzi (nicht ausgetrockneter Roggen) dzirnavām 8245. zaļa malka Bers., Frauenb., Laud., Warkl., ungenügend getrocknetes Holz: krāsnī iebāzis zaļu malku LP. VI, 751. citiem dedza zaļa malka Biel. 1669. (skalus) zalus dedzināju BW. 7316. šķirsts nuo zaļiem dēļiem. zaļi diegi, ungebleicht Garn U., A.Ottenhof, Ruj., Segewold;

3) gesund, kräftig, stark
Frauenb.: zaļš cilvē̦ks Frauenb. jaunam jau tā sirds zaļa ebenda;

4) lustig, sorglos: kruodziniekam zaļa dzīve MWM. VI, 311. zaļa izdzīve Kaudz. M. 181. sākuši zaļi dzīvuot: ē̦duši, dejuši LP. III, 85. ieve̦duši meitas... un dzīvuojuši zaļi 1V, 228. zaļa diena, ein guter Tag, eine Zeit, da es gut geht
Frauenb.;

5) "?": zaļa ruoka, slaida valuodiņa RKr. VI, sak. v. 681. - Subst. zaļums (li. žaliumas), das Grünsein, das Grüne:
lapu zaļums (Chlorophyll) MWM. VII, 714; Plur. zaļumi,

a) das Grüne (in der Natur), das Grünwerk; das Gemüse
Frauenb.: pastaigāt pa zaļumiem LP. VII, 183. iziet zaļumuos Dr. ārpus pilsē̦ta spēlējas bē̦rni pa zaļumiem LP. VI, 599. pajūgs un... zirgi... bija puškuoti zaļumiem BW. III, 1, S. 9. vasarā zirgs dabū zaļumus (frisches Gras), rudenī negrib ēst sienu Ahs.;

b) das Grünfest, ein Fest im Grünen, unter freiem Himmel
Frauenb., Saikava u. a. Zu zelˆt.

Avots: ME IV, 687, 688