mežīgs
mežîgs,
1) für mežaîns: mežīgs apgabals Kaudz. M.;
2) wild, unkultiviert:
vīrs ar me̦lnu, gan+drīz mežīgu bārzdu Kaudz. M.
Avots: ME II, 610
1) für mežaîns: mežīgs apgabals Kaudz. M.;
2) wild, unkultiviert:
vīrs ar me̦lnu, gan+drīz mežīgu bārzdu Kaudz. M.
Avots: ME II, 610