Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mežga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mežga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

mežga

mežga der Mischmasch, ein schlechtes Gewebe: "mežga - nepratēja austs aude̦kls, kas nevienādi saausts" Laud. par katru prieku, man laupītu, lai me̦tas mižgas un mežgas Asp. [Mit hochle. žg aus žģ? Um Bauske angeblich me̦žgas (sic!) "Krollen im Garn".]

Avots: ME II, 610

mežgains

‡ mežgains (mit ģ zu lesen?), = megžģains: ar gaišu se̦gu mežgainām malām Janš. Dzimtene IV, 154.

Avots: EH I, 804

mežgalietis

mežgaliẽtis, mežgalnieks Matkuln, der Wälder, Waldbewohner, der in einer Waldgegend od. am Walde Wohnende: tuo aizveda mežgalieši paša meža dibe̦nā BW. 7876, 3. Kalnegles bij vairāk mežgaliešuos, un man atkal nuometne bija tâ sauktuos upmaliešuos Asp.

Avots: ME II, 610

Šķirkļa skaidrojumā (1)

miza

I miza, die Rinde, Schale: šim kuokam, ābuolam bieza miza. miza it tā augu, augļa daļa, kas ietērpj augu, augļu sulīgās daļas un tās aizsargā pret kaitīgiem ārējiem iespaidiem. - utu miza, ein Schimpfwort, etwa: Lausekerl LP. I, 129. [Der Pl. mizas, Prügel: es jums nuoduošu tādas mizas, ka dibe̦ngals dzert prasīs Tuckum. - Nach Petersson Balt. - slav. Wortstud. 45 f. zu arm. mizu "membrana" und poln. miazd(r)a od. mizdra "Häutchen" u. a.; anders zu slav. mežga "Splint") Zubatý AfslPh. XVI, 400.]

Avots: ME II, 639