mežot
[mežuôt (li. medžiúoti "Wild jagen") Wid., sich in Wäldern aufhalten (um zu jagen, Holz zu fällen u. s. w.). Subst. mežuôšana, Holzarbeit im Walde Ringen n. U. Zu mežs.
Avots: ME II, 612
Avots: ME II, 612
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mežot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mežot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
mežotne
mežuotne,
1) [eine waldige Gegend]:
truoksnis atskanēja mežuotnē V. Egl. MWM. VI, 843;
[2) der Urwald:
viņš apmetis pašā mežuotnē Arrasch].
Avots: ME II, 612
1) [eine waldige Gegend]:
truoksnis atskanēja mežuotnē V. Egl. MWM. VI, 843;
[2) der Urwald:
viņš apmetis pašā mežuotnē Arrasch].
Avots: ME II, 612
mežots
samežot
‡ samežuôt, mit wilden Bäumen vollwachsen: ķiršu dārzs samežuo Jaun. Ziņas 1936, № 287.
Avots: EH XVI, 430
Avots: EH XVI, 430