mežot
mežuôt (li. medžiúoti "Wild jagen") Wid., sich in Wäldern aufhalten (um zu jagen, Holz zu fällen u. s. w.). Subst. mežuôšana, Holzarbeit im Walde Ringen n. U. Zu mežs.
Avots: ME II, 612
Avots: ME II, 612
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mežot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mežot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
mežotne
mežuotne,
1) [eine waldige Gegend]:
truoksnis atskanēja mežuotnē V. Egl. MWM. VI, 843;
[2) der Urwald:
viņš apmetis pašā mežuotnē Arrasch].
Avots: ME II, 612
1) [eine waldige Gegend]:
truoksnis atskanēja mežuotnē V. Egl. MWM. VI, 843;
[2) der Urwald:
viņš apmetis pašā mežuotnē Arrasch].
Avots: ME II, 612
mežots
samežot
‡ samežuôt, mit wilden Bäumen vollwachsen: ķiršu dārzs samežuo Jaun. Ziņas 1936, № 287.
Avots: EH II, 430
Avots: EH II, 430