Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'medus' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'medus' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

medus

me̦dus: Demin. mediņš BW. 2048; 19196, 6,

1): mucām me̦du Rīgā vedu BW. 30271, te laikam me̦diem kvēpj Kaltenbr. n. FBR. XVII, 61.

Avots: EH I, 795

me̦dus (li. medùs), -us, Demin. me̦dutiņš,

1) der Honig:
Sprw. salds kâ me̦dus, auksts kâ le̦dus. me̦dus salds, miegs vēl saldāks. paēdis min me̦du kājām, izsalkušam pat garuoza salda. [gulēt vienā me̦dū U., im süssesten Schlafe liegen.] Selten auch der Plur.: me̦diem brāļi alu dara BW. 17458;

2) metonymisch für Met:
alutiņ, me̦dutiņ, gudrajam tevi dzert! [Zu apr. meddo, slav. medъ, ai. mádhu "Honig", gr. μέϑυ "berauschendes Getränk", ir. mid, ahd. metu "Met".]

Avots: ME II, 591

vīnmedus

vīnme̦dus (Var.: vīme̦dus) BW. 1467, Met (?).

Avots: ME IV, 639

Šķirkļa skaidrojumā (2)

apgrobeņi

apgruobeņi, rundlich: kad nuo bluķa cirstai silei dibe̦ns ieapaļš pa bluķa apaļumam, tad saka: sile ir apgruobeņi taisīta. kad nuo ve̦claiku bišu truopa griež medus kāres un grib, lai gar apaļuo truopa iekšas malu laiž griežamuo nazi, tad saka: ņem ar dūci apgruobeņi Druw. [Wahrscheinlich, mit b aus p, zu gruõpêt].

Avots: ME I, 89

samedot

same̦duôt, tr., mit Honig versüssen: same̦duotu (Var.:- vis˙saldāku) alutiņu BW. 26305, 1: vai tā tautu pe̦lu maize bij ar me̦du same̦duota (Var.: apme̦duota) 19196, 1. ... uzliedami, medus šūnām siltu ūdeni. šuo same̦duotuo ūdeni tad raudzēja Konv. ² 2683.

Avots: ME II, 682