meitenis
meîtenis 2 (unter meîtene): auch Orellen, Demin. nom. plur. meitenīši BW. 12209; tad tu tuos meiteņus gan izskuoluotu Jauns. Raksti III, 356.
Avots: EH I, 796
Avots: EH I, 796
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'meitenis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'meitenis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: