Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'melnēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'melnēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)
apmelnēt
apmelnēt
iemelnēt
‡ ìemel˜nêt, lange nicht gewaschen, so schmutzig werden, dass der Schmutz nicht mehr abgeht: kad lāgā nemazgā ruoku, tad viņas ieme̦l[n]; tad saka, ka ir sarepējušas Ramkau.
Avots: EH I, 529
Avots: EH I, 529
izmelnēt
melnēt
mel˜nêt,
1): auch (mit èi 2 ) Auleja (prs. melnēju), Oknist, Warkl.; sniegs melnēja un kusa A. Brigadere Dievs, daba, darbs 329;
2): auch Warkl.; ‡
3) "izbadēties" Lems.: pie tā saimnieka gan dabūja m.: aizdara nedabūja ne acīs redzēt.
Avots: EH I, 798
1): auch (mit èi 2 ) Auleja (prs. melnēju), Oknist, Warkl.; sniegs melnēja un kusa A. Brigadere Dievs, daba, darbs 329;
2): auch Warkl.; ‡
3) "izbadēties" Lems.: pie tā saimnieka gan dabūja m.: aizdara nedabūja ne acīs redzēt.
Avots: EH I, 798
melnēt
mel˜nêt, -u, -ẽju,
1) intr., schwarz werden, schwarz scheinen:
ziedi saulē melnēs un mirs MWM. VIII, 849. lai mellēja tā meitiņa, kâ mell mani zābaciņi BW. 15282, 1;
[2) tr., (mit einem prs. auf -ẽju), schwärzen, schwarz machen
U.] labības melnēšana, der Getreidebrand, bedingt beim Weizen (kviešu m.) durch gewisse Pilze RKr. III, 130.
Avots: ME II, 597
1) intr., schwarz werden, schwarz scheinen:
ziedi saulē melnēs un mirs MWM. VIII, 849. lai mellēja tā meitiņa, kâ mell mani zābaciņi BW. 15282, 1;
[2) tr., (mit einem prs. auf -ẽju), schwärzen, schwarz machen
U.] labības melnēšana, der Getreidebrand, bedingt beim Weizen (kviešu m.) durch gewisse Pilze RKr. III, 130.
Avots: ME II, 597
nomelnēt
nomelnēt
nùomel˜nêt, nùome̦lnuôt, intr., schwarz werden: nuomelnējušas ruokas R. Sk. I, 92, MWM. VIII, 589; nuome̦lnuojuši luogu stikli A. XI, 178. tautiņās nuome̦lnuoju zaļu mauru staigādama BW. 18753.
Avots: ME II, 818
Avots: ME II, 818
nomelnēt
nùomel˜nêt, nùome̦lnuôt, intr., schwarz werden: nuomelnējušas ruokas R. Sk. I, 92, MWM. VIII, 589; nuome̦lnuojuši luogu stikli A. XI, 178. tautiņās nuome̦lnuoju zaļu mauru staigādama BW. 18753.
Avots: ME II, 818
Avots: ME II, 818
pamelnēt
piemelnēt
pìemel˜nêt, ganz schwarz, schmutzig werden: istabas piemelnējušas; jāizvitē ar krītu Sassm.
Avots: ME III, 271
Avots: ME III, 271
samelnēt
samel˜nêt Ahs.; samelnêt Spr.; Fest., mundartlich auch samel˜lêt, bei Baltpurviņš I, 141. ein praet. samelna, intr., schwarz, dunkel, schmutzig (Spr.) werden (perfektiv): lai samell (Var.: nuomell) tā meitiņa kâ tie mani zābaciņi! BW. 15282. sazilēj[u]se, samelnēj[u]se sudrabiņa nesējiņa 21627. ilgi papļauts siens sāk melnēt un samelnê Fest. viņš galīgi samelnēja, un palika vairs tik ē̦na nua agrākā... sārtvaidzīgā puiša Veselis Tīruma ļaudis.
Avots: ME II, 682
Avots: ME II, 682