Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'melns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'melns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)
iemelns
melns
me̦l˜ns,
3): vienuos me̦lnuos sviedruos Seyershof; ‡
5) dunduri krita m. vie[n] (gleich einer schwarzen Wolke, massenweise)
virsū Orellen.
Avots: EH I, 799
3): vienuos me̦lnuos sviedruos Seyershof; ‡
5) dunduri krita m. vie[n] (gleich einer schwarzen Wolke, massenweise)
virsū Orellen.
Avots: EH I, 799
melns
me̦l˜ns,
1) schwarz:
me̦lns kâ čigāns, krauklis, uogle, pagale, ruovis, pe̦lnu rušķis, ve̦lns, zeme. mati me̦lni kâ nakts A. Sprw.: ne tik daudz, kâ od. ne tik, cik me̦lns aiz naga, nicht einen Deut. viņi ņe̦mas me̦lnās miesās oder me̦lnām mugurām, auch ņe̦m me̦lnu, sie arbeiten im Schweisse ihres Angesichts, aus allen Kräften. netaisi me̦lnu, kas balts! aiz dusmām vai me̦lnu spļauj. Oft in Verbindung mit zils, blau: zila, me̦lla tautu meita Ltd. 1438. viņš tīri zils, me̦lns nuo dusmām, er ist schwarz vor Ärger. tas zils un me̦lns uz gultas gulējis LP. VII, 356;
2) schwarz, schneelos:
tas viņas (gubas) pieve̦d ar re̦gavām pa me̦lnu zemi Etn. III, 72. kur pavasarī, me̦lnā laikā (wenn der Schnee abgeganden ist), se̦sku ņemsi? LP. VII, 1252;
3) schwarz, schmutzig, unrein, nicht gewaschen:
me̦lns kre̦kls, palags, unreines Hemd, Laken; me̦lnas acis,
a) schwarze Augen,
b) ungewaschenes Gesicht;
kurmis me̦lns nuoracies LP. II, 77. kur, tautieti, tu redzēji mani me̦lnu staigājuot? BW. 1223. me̦lns darbs, balta maize. me̦lnu nuotaisīt, pataisīt, schwärzen, anschwärzen, verleumden: viens tautas darbinieks uotru nuotaisa me̦lnu kâ zemi R. Sk. II, 91;
4) böse, schlimm im Gegensatz zu
balts, weiss, gut: [me̦lnas dienas U., Unglückstage.] ne baltu, ne me̦lnu vārdu nesacīt, weder ein böses, noch ein gutes Wort sprechen, überhaupt nicht reden: es nee̦smu par viņu ne baltu, ne me̦lnu vārdu teicis. vai atsakies nuo baltā (der Gute, Gott) un paliksi visu mūžu pie me̦lnā (der Böse, Teufel)? Etn. I, 107. [Nebst le. mẽļš] zu li. mė´lynas "blau", "mel˜svas "bläulich"], apr. melne "blauer Fleck", [acc. s. mīlinan "Fleck", gr. μέλᾱς "schwarz", μολύνω "besudele", ai. maliná-ḥ "unrein, schwarz", mala- "Schmutz", kymr. melyn "gelblich", mhd. māl "Fleck" u. a., s. Walde Wrtb. 2 500 f., Boisacq Dict. 622 f., Lidén Stud. 87, Trautmann Wrtb. 178, Persson Beitr. 674 f.]
Avots: ME II, 598, 599
1) schwarz:
me̦lns kâ čigāns, krauklis, uogle, pagale, ruovis, pe̦lnu rušķis, ve̦lns, zeme. mati me̦lni kâ nakts A. Sprw.: ne tik daudz, kâ od. ne tik, cik me̦lns aiz naga, nicht einen Deut. viņi ņe̦mas me̦lnās miesās oder me̦lnām mugurām, auch ņe̦m me̦lnu, sie arbeiten im Schweisse ihres Angesichts, aus allen Kräften. netaisi me̦lnu, kas balts! aiz dusmām vai me̦lnu spļauj. Oft in Verbindung mit zils, blau: zila, me̦lla tautu meita Ltd. 1438. viņš tīri zils, me̦lns nuo dusmām, er ist schwarz vor Ärger. tas zils un me̦lns uz gultas gulējis LP. VII, 356;
2) schwarz, schneelos:
tas viņas (gubas) pieve̦d ar re̦gavām pa me̦lnu zemi Etn. III, 72. kur pavasarī, me̦lnā laikā (wenn der Schnee abgeganden ist), se̦sku ņemsi? LP. VII, 1252;
3) schwarz, schmutzig, unrein, nicht gewaschen:
me̦lns kre̦kls, palags, unreines Hemd, Laken; me̦lnas acis,
a) schwarze Augen,
b) ungewaschenes Gesicht;
kurmis me̦lns nuoracies LP. II, 77. kur, tautieti, tu redzēji mani me̦lnu staigājuot? BW. 1223. me̦lns darbs, balta maize. me̦lnu nuotaisīt, pataisīt, schwärzen, anschwärzen, verleumden: viens tautas darbinieks uotru nuotaisa me̦lnu kâ zemi R. Sk. II, 91;
4) böse, schlimm im Gegensatz zu
balts, weiss, gut: [me̦lnas dienas U., Unglückstage.] ne baltu, ne me̦lnu vārdu nesacīt, weder ein böses, noch ein gutes Wort sprechen, überhaupt nicht reden: es nee̦smu par viņu ne baltu, ne me̦lnu vārdu teicis. vai atsakies nuo baltā (der Gute, Gott) un paliksi visu mūžu pie me̦lnā (der Böse, Teufel)? Etn. I, 107. [Nebst le. mẽļš] zu li. mė´lynas "blau", "mel˜svas "bläulich"], apr. melne "blauer Fleck", [acc. s. mīlinan "Fleck", gr. μέλᾱς "schwarz", μολύνω "besudele", ai. maliná-ḥ "unrein, schwarz", mala- "Schmutz", kymr. melyn "gelblich", mhd. māl "Fleck" u. a., s. Walde Wrtb. 2 500 f., Boisacq Dict. 622 f., Lidén Stud. 87, Trautmann Wrtb. 178, Persson Beitr. 674 f.]
Avots: ME II, 598, 599
melnsaknis
‡ me̦l˜nsaknis Iw., eine Beten-, Schnittkohl- od. Kohlpflanze mit dünner, dunkler, gleichsam verdorrter Wurzel.
Avots: EH I, 799
Avots: EH I, 799
melnsimtnieks
melnspalis
melnspalvains
melnspīdīgs
[me̦lnspīdîgs ,* leuchtend schwarz: pātagu, iesietu me̦lnspīdīgā, luokanā kātā Veselis Saules kapsē̦ta 152.]
Avots: ME II, 599
Avots: ME II, 599
melnsprāklis
melnsprāklis
melnstrādnieks
me̦l˜nstràdnieks ,* einer, der grobe Arbeiten verrichtet, ein einfacher, gemeiner Arbeiter (nach dem russ. чернорабочiй) Duomas III, 316.
Avots: ME II, 599
Avots: ME II, 599
melnstrazds
melnstrīpa
‡ me̦l˜[n]strĩpa Dunika, eine gewisse Feldmaus (gelbbraun mit einem dunkelbraunen Streifen auf dem Rücken und einem langen, kahlen Schwanz).
Avots: EH I, 799
Avots: EH I, 799
melnsvārcis
me̦l˜nsvā`rcis, der Schwarzrock, der Schwarzröckige, oft zur Bezeichnung der Prediger; Beiname schwarzgefiederter Vögel: me̦lnsvārči strazdi, me̦lnsvārce vārna.
Avots: ME II, 599
Avots: ME II, 599
pamelns
sārtmelns
smelns
smè̦lns 2 Gr.-Buschhof, selbstbewusst, sicher, gewandt: sme̦lnam cilvē̦kam visur izveicas Gr.-Buschhof.
Avots: ME III, 958
Avots: ME III, 958
Šķirkļa skaidrojumā (3)
dunčkuls
‡ duñčkuls PS., Trik., etwas Knäuelförmiges: čūska, kas saritinājusies lielā dunčkulā Pas. IV, 395 (aus Serbigal). pār... sē̦tu pārvēlies melns dunčkuls III, 77. Vgl. dunkuris III 1 und zum Suffix - muskul(i)s I, sowie buñčkuls.
Avots: EH I, 342
Avots: EH I, 342
izkaut
izkaût,
1): utis i. nuo kažuoka Pas. X, 352;
2): izkavis visus žīdeļus pa ceļu Frauenb.; ‡
4) ausklopfen, ausstauben:
vecie susekļi bij jāizkauj un jāizmazgā Seyershof; ‡
5) schlachten
(?): senāk izkautas gaļas veda uz Rīgu Frauenb. Refl. -tiês, ‡.
3) sich (mit schwerer Arbeit) abplagen:
viņš izkavies ar smagiem darbiem zili melns Frauenb.
Avots: EH I, 454
1): utis i. nuo kažuoka Pas. X, 352;
2): izkavis visus žīdeļus pa ceļu Frauenb.; ‡
4) ausklopfen, ausstauben:
vecie susekļi bij jāizkauj un jāizmazgā Seyershof; ‡
5) schlachten
(?): senāk izkautas gaļas veda uz Rīgu Frauenb. Refl. -tiês, ‡.
3) sich (mit schwerer Arbeit) abplagen:
viņš izkavies ar smagiem darbiem zili melns Frauenb.
Avots: EH I, 454
sēņot
sẽņuôt, intr., Pilze suchen, sammeln U.: vīrs gājis uz mežu sēņuot LP. IV, 163. uoguojuot, sēņuojuot panāk tautas celiņā BW. 13478, 6. uoguodama, sēņuodama pie brālīša sērst nuogāju 26514 var. - Subst. sẽņuôšana, das Pilzesammeln; sẽņuõjums, die vollendete Tätigkeit des Pilzesammelns: es pārnāku nuo sēņuojuma Poruk III, 356; sẽņuôtãjs, der Pilzesammler Grünh.: sēņuotājs, tuo manīdams, pametis sēnes LP. IV, 163.
Avots: ME III, 827
Avots: ME III, 827