Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'metējs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'metējs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
ložmetējs
metējs
metẽjs: (mē̦slu talkā) abi ar puisi bijām (scil.: mē̦slu) metējuos Janš. Dzimtene V, 388.
Avots: EH I, 803
Avots: EH I, 803
metējs
metẽjs [li. metė˜jas], einer, der wirft: ābuolu, gara od. siltuma, krusta metējs; der Säufer: īstie me̦tāji (gew. metēji) palika uzticīgi mucai Apsk.; der Wahrsager Wid.
Avots: ME II, 607
Avots: ME II, 607
sprīdmetējs
Šķirkļa skaidrojumā (4)
jestīgs
[jestîgs,
1) tüchtig, ordentlich:
tas bija jestīgs iemetējs Riga. šuogad uzauguši jestīgi gurķi Garrosen, Siuxt;
2) "energisch, hurtig, gewandt"Arrasch:
j. puisis, j. strādnieks, j. zaglis Bers. (hier sei es erst während des Weltkrieges aufgekommen);
3) "lustig":
j. puisis Salis, Mitau, Wenden, Stolben;
4) "leicht begreifend, scharfsichtig"
Serbigal. Vielleicht Ableitung von einem * je̦sts (wohl verwandt mit je̦strs), wovon wohl auch das Adv. je̦sti (zur Bed. desselben vgl. je̦strs 1).]
Avots: ME II, 110
1) tüchtig, ordentlich:
tas bija jestīgs iemetējs Riga. šuogad uzauguši jestīgi gurķi Garrosen, Siuxt;
2) "energisch, hurtig, gewandt"Arrasch:
j. puisis, j. strādnieks, j. zaglis Bers. (hier sei es erst während des Weltkrieges aufgekommen);
3) "lustig":
j. puisis Salis, Mitau, Wenden, Stolben;
4) "leicht begreifend, scharfsichtig"
Serbigal. Vielleicht Ableitung von einem * je̦sts (wohl verwandt mit je̦strs), wovon wohl auch das Adv. je̦sti (zur Bed. desselben vgl. je̦strs 1).]
Avots: ME II, 110
piepalīdzīgs
pìepalĩdzîgs, behilflich: mācītājs šai ziņā izturējās īsti patiesīgi un piepalīdzīgi Kundz. Kronv. 218. metējs bij tik neveikls, ka bez Tiltiņa piepalīdzīgās ruokas maz vien varēja padimāt uz priekšu Blaum. Pie skala uguns 9.
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
sprīdis
sprîdis
1): auch Kaltenbr., Liepna; sprīdi metu BW. 1827. pieci sprīži par vē̦daru 16497. par sprīdīti uorti devu BWp. 578, 5. sprīža me̦t[u] ze̦māk Austriņš Raksti V, 229;
2): sprīžu metējs Ringen n. BielU., eine Spannraupe.
Avots: EH II, 560
1): auch Kaltenbr., Liepna; sprīdi metu BW. 1827. pieci sprīži par vē̦daru 16497. par sprīdīti uorti devu BWp. 578, 5. sprīža me̦t[u] ze̦māk Austriņš Raksti V, 229;
2): sprīžu metējs Ringen n. BielU., eine Spannraupe.
Avots: EH II, 560
žerbiņš
žerbiņš, das Los U., Vīt., (mit èr 2 ) Saikava; ein Stock, vermittelst dessen gelost wird Serben, (mit er̃ ) Grünw., Salis; "zīlēšanas kauliņš" (mit èr 2 ) Fehsen, Meselau: kalpiem savā starpā jāve̦lk žerbiņi par tuo, kuŗa klēts... kuŗam piekritīs Janš. Dzimtene 2 I, 322. kad ne˙viens labprāt negribēja mājā palikt, gāja uz žerbiņiem (izluozēt) LP. VI, 631. žerbiņu (Erlaa, Siuxt, [mit er̃ ] Lems., Raiskum, [mit èr 2 ] Saikava) od. žerbiņus (Mag. XX, 4, 113, U., Bers., Fehteln, Grünw., Kreuzb., Ramdam, Serben, Üxküll, [mit er̃ ] Grünwald, Jürg., Karls., Nötk., Plm., PS., Trik., Wolmarshof, [mit èr 2 ] Prl., Saikava, Vīt.) od. žerbiņas (Lubn. mit èr 2 , Spr.) od. žerbeņus (Ledmannshof) mest, losen vermittelst eines zugeworfenen Stockes, an den man mit den Händen greift U.: viens žerbiņu metējs apķeŗ kuoku augstāk, tad atkal pirmais apķeŗ kuoku u. t. t., kamē̦r viena ruoka nuonāk pie paša augšējā gala, par kuŗu augstāk uotrs vairs apķert nevar. kam ruoka pašā augšā, tas vinnējis Ramdam u. a. izšķiršanas labad me̦t žerbiņus Etn. II, 188. puikas me̦t žerbiņus, kam jāsāk klimpu sišana Saikava. Auf r. жéребей beruhend.
Avots: ME IV, 804
Avots: ME IV, 804