Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'meteklis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'meteklis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

aizmeteklis

àizmeteklis,

1) ein Haken zum Anhaken, Befestigen
Lös., Meselau: valga vijējs piesien linu sauju pie aizmetekļa;

2) woran man sich anhäkeln (anklammern) kann
Festen, Lub.: viņš spēji nuošļūca nuo kalna, neatrazdams ne mazākā aizmetekļa;

3) die Ausflucht, der Vorwand, Scheingrund
Festen, Lub.: tiesā blēdim bij labs aizmeteklis, uzrāduot citu viņa tīkatnē.

Avots: EH I, 39


atmeteklis

atmeteklis, ein ausgesetztes Kind, ein Findling L. In Linden = atmešņa.

Avots: ME I, 176


iemeteklis

iẽmeteklis, ein Setznetz Karls., [Usmaiten].

Avots: ME II, 44


meteklis

meteklis,

2): auch (meteklis) Segew.;

5): auch (gesprochen: me̦teklis) Salis;

6) (meteklis) "dakša" Segew.

Avots: EH I, 803


meteklis

meteklis U., me̦te̦kla Glück, Füreck., Elv., Manz.,

1) der Tribut, Zoll, Schoss, Zins, die Abgabe:
viņš aizliedz ķeizaram me̦te̦klu (metekli) duot Luk. 25, 2. [ir ze̦lta meteklis (in der neuen Ausgabe: spaidi) pa˙galam Glück Jes. 14, 4.] meteklis [Korwenhof] - me̦sls, nuoduoklis naudā un citā mantā, kâ cimduos, cāļuos, uolās u. c., atskaituot tikai labību. šīs vārds lietuots agrāku laiku garīguos rakstuos, piem. bībeles tulkuojumā Konv. 2 2752;

2) ein angeschweisstes Stück Eisen:
metekļa dzelzs pie lemešiem, dakšām u. c. Nigr., Bers., Lautb. cirvim uzlika kalējs metekli Puhnen, Sassm. [sakala abus galus (metekļa vietā) kuopā Pas. II, 171. meteklis od. (seltener) me̦te̦kla "etwas (zur Festigung) an einen zerbrochenen Gegenstand Gefügtes" Pankelhof];

3) = metiens, klājiens Puhnen;

[4) ein Hindernis,
"kur kas me̦tas" Stelp.: kas tad nu atkal par metekli, ka mašīna jāaptur? Fest.;

5) meteklis od. me̦te̦kla, ein Strick mit einer
"cilpa" an einem Ende, während das andere Ende zugespitzt ist ("tuo izver, cauri ar,amām sakām zirgu arklā vai ecēšās jūdzuot") Kürbis;

6) me̦te̦kls "aušanai satītas dzijas uz šķē̦rumiem Kārsava, Dricē̦ni;

7) me̦te̦kla, eine Setzangel
Warkl., Welonen u. a.;

8) me̦te̦kla Pededze, = me̦tuoles.]

Avots: ME II, 606, 607


nometeklis

nuometeklis, ‡

2) die Nachgeburt
AP. (mit ), PV.; ‡

3) "?": mīļākais n. bij - duomāt un duomāt par tuo pašu ... zīmi Kaudz. Izjurieši 109.

Avots: EH II, 68


nometeklis

nuometeklis, nuome̦takls, etwas Hingeworfenes, abgestreifter Balg: čūsku nuome̦taklu apskatuot MWM. III, 447.

Avots: ME II, 819


pameteklis

pameteklis,* der Sockel: uz paaugstināta pametekļa A. XI, 624. pieminekļa pameteklis XIV, 2, 236.

Avots: ME III, 69


piemeteklis

pìemeteklis "Anstücksel" Mag. II, 1, 70.

Avots: ME III, 272

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

samesteklis

sameteklis, das Hindernis, das MaIheur: sameteklis nāca starpā Stelp. tur ir kāds sameteklis, ka tīkls (ve̦lkuot) nenāk Fest.

Avots: ME II, 684

Šķirkļa skaidrojumā (5)

metekla

me̦te̦kla (unter meteklis),

1): auch Manzel Post. I, 47, Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 8).

Avots: EH I, 803


metekls

me̦te̦kls (unter meteklis 6),

1): "kas tiek same̦sts aušanai" Lettg.; eine Docke
(?) Frauenb.: linu m.;

2) jede einzelne Strähne beim Flechten od. Winden (Seilen)
Frauenb.: pāte̦ga ar vairāk me̦te̦kliem jāvij.

Avots: EH I, 803


sova

sova (mit o < a od. mit ov < uv?) Liepna, = meteklis">nuometeklis2: kad bē̦rnam dzimstuot s. iêt pa priekšu, tad voi tam bē̦nam mūžā būs gunsgrē̦ks, voi neguodā nuoies, voi kruši mirs.

Avots: EH II, 544