Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'metenis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'metenis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
metenis
metenis,
1): tik dabūju grūdenīša kâ svē̦tkuos, meteņuos BW. 21094. meten[i]s brauca par Daugavu, cūkas ausis kulītē. brauc, meteni, Vidzemē! 32220; ‡
4) meteņi AP. "meteņuos 1 braucēji".
Avots: EH I, 803
1): tik dabūju grūdenīša kâ svē̦tkuos, meteņuos BW. 21094. meten[i]s brauca par Daugavu, cūkas ausis kulītē. brauc, meteni, Vidzemē! 32220; ‡
4) meteņi AP. "meteņuos 1 braucēji".
Avots: EH I, 803
metenis
metenis,
1) auch metenĩca Bers., Schwanb., metiêns, gew. der Plur. meteņi, n. U. auch metiņi und metieņi [sic!], Fastnacht [vgl. miesmieši]. meteņa dienā (vakarā) Laima me̦tuot savas dāvanas, nuo kam tad arī cēlies vārds metenis. - metenī (gew. meteņuos) maize un gaļa jāliek istabā zemē, tad suns jāve̦d pāri. ja suns ņe̦m maizi pa˙priekš, tad labs gads, bet ja gaļu, tad bada gads Etn. II, 35. vastlāvju (jeb meteņu) vakarā vajaguot labi iztrakuoties... puiši, meitas, vīri un sievas apģērbjuoties tâ spuociski, ka nepazīst, un tad iet vai pašu vai ciemiņu istabā iekšā un taisa dažādus juokus un niķus II, 25; LP. VII, 296. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gar,i auga. metiens suola aukstas dienas, suola visu sasaldēt Mag. XX, 3, 9. meteņuos jeb vastlāvjuos mājas mātes jau agri nuo rīta taisījušās pie pīrāgu cepšanas... bē̦rniem iede̦vuši maisu un saukuši, lai nākuot uz riju meteņa dzīt... nu metēja dzinējs lējis nuo augšas maisa turē̦tājiem ūdeni virsū Etn. IV, 28;
2) ein altes, schlechtes Pferd
Friedrichswald;
3) ein Netz
Lub.
Avots: ME II, 607
1) auch metenĩca Bers., Schwanb., metiêns, gew. der Plur. meteņi, n. U. auch metiņi und metieņi [sic!], Fastnacht [vgl. miesmieši]. meteņa dienā (vakarā) Laima me̦tuot savas dāvanas, nuo kam tad arī cēlies vārds metenis. - metenī (gew. meteņuos) maize un gaļa jāliek istabā zemē, tad suns jāve̦d pāri. ja suns ņe̦m maizi pa˙priekš, tad labs gads, bet ja gaļu, tad bada gads Etn. II, 35. vastlāvju (jeb meteņu) vakarā vajaguot labi iztrakuoties... puiši, meitas, vīri un sievas apģērbjuoties tâ spuociski, ka nepazīst, un tad iet vai pašu vai ciemiņu istabā iekšā un taisa dažādus juokus un niķus II, 25; LP. VII, 296. ap meteni slaidi braucu, lai liniņi gar,i auga. metiens suola aukstas dienas, suola visu sasaldēt Mag. XX, 3, 9. meteņuos jeb vastlāvjuos mājas mātes jau agri nuo rīta taisījušās pie pīrāgu cepšanas... bē̦rniem iede̦vuši maisu un saukuši, lai nākuot uz riju meteņa dzīt... nu metēja dzinējs lējis nuo augšas maisa turē̦tājiem ūdeni virsū Etn. IV, 28;
2) ein altes, schlechtes Pferd
Friedrichswald;
3) ein Netz
Lub.
Avots: ME II, 607
pametenis
uzmetenis
uzmetenis, ein um die Schultern zu legendes Kleidungsstück: viņa staigā uzme̦tuse jaunuo uzmeteni Druw. n. RKr. XVII, 85.
Avots: ME IV, 359
Avots: ME IV, 359
Šķirkļa skaidrojumā (3)
metiens
metiêns, n. L. auch metens,
1) der Wurf:
tas tik bij vare̦ns metiens. laipnīgs acu metiens, sirsnīgs ruokas spiediens re̦tāki pieviļ nekâ salda valuoda A.;
2) eine Zahl von drei in der Sprache der Fischer:
trīs metieni vēžu, 9 Krebse. kālī desmit metienu Kand., Kremon, Spr.;
3) das ausgeworfene Netz, der Fischzug:
pirmuo metienu izvilkuši... bagātīgu LP. VII, 1108;
4) die Geldspende, der Beitrag:
šūpuoļa, kāzu metiens Spr.; Laimas metiens meteņu vakarā, die Gabe der Laima an Fastnachtabend Spr.;
5) die zum Dreschen ausgebreitete Kornlage (= klājiens) Kand., Naud., [Kabillen], Alt - Ottenhof. [kuļamais metiens Glück Jes. 21, 10.] mīņāj [u] mieža metieniņu BW. 28771, 1. piedarbā metiens jau nuomīdīts Etn. III, 103;
6) der Hieb, Schlag:
dabūja metienu pa kaklu Spr.;
7) für metenis 1; [der zu Fastnachten Maskierte;
8) das Wildlager der Elentiere
Bergm. n. U.].
Avots: ME II, 607, 608
1) der Wurf:
tas tik bij vare̦ns metiens. laipnīgs acu metiens, sirsnīgs ruokas spiediens re̦tāki pieviļ nekâ salda valuoda A.;
2) eine Zahl von drei in der Sprache der Fischer:
trīs metieni vēžu, 9 Krebse. kālī desmit metienu Kand., Kremon, Spr.;
3) das ausgeworfene Netz, der Fischzug:
pirmuo metienu izvilkuši... bagātīgu LP. VII, 1108;
4) die Geldspende, der Beitrag:
šūpuoļa, kāzu metiens Spr.; Laimas metiens meteņu vakarā, die Gabe der Laima an Fastnachtabend Spr.;
5) die zum Dreschen ausgebreitete Kornlage (= klājiens) Kand., Naud., [Kabillen], Alt - Ottenhof. [kuļamais metiens Glück Jes. 21, 10.] mīņāj [u] mieža metieniņu BW. 28771, 1. piedarbā metiens jau nuomīdīts Etn. III, 103;
6) der Hieb, Schlag:
dabūja metienu pa kaklu Spr.;
7) für metenis 1; [der zu Fastnachten Maskierte;
8) das Wildlager der Elentiere
Bergm. n. U.].
Avots: ME II, 607, 608
metinis
miesmetis
miêsmetis 2 [N. - Bartau], miesmesis, miesmecis, = metenis: meitas brīvas nuo miesmeča (= meteņa)... Etn. III, 125 (aus Wohlfahrt). miesmesis - svētdiena, ar kuo septiņas nedēļas uz lieldienām gavēni uzsāka (vastlāviju svētdiena) JK. VI, 40. Bei U. der Pl. miesmēsi, Fasten. [Zu miesa und mest.
Avots: ME II, 655
Avots: ME II, 655