Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'miekšēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'miekšēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

miekšēt

miekšêt,

1): pupas (acc.) miêkšē 2 (= mērcē) dienas divas AP.; 3): sievu m. (schlagen)
Pas. III, 43; ‡

5) = mìrkt Seyershof: kar[tu]pelis miêkšē 2 un laiž slapju puvumu, slapjā vietā būdams.

Avots: EH I, 824


miekšēt

miekšêt, miêkšķêt [C., Kl.], - u od. - ẽju, - ẽju,

1) [miêkšķêt Lis., Drosth., Wolm., Trik., miêkšķêt 2 Ruj., Salis, Bauske, miẽkšķêt Iw., Lautb.], weich magen (auch durch Drücken und Schlagen U.), erweichen [miêkšêt PS., N. - Peb.]: graudus miekšē ar ūdeni Konv. 2 749. ūdens mālus miekšē caur, Wasser macht den Lehm mürbe U. mizas rags, kas duobē bij iemē̦rkts miekšēt JR. IV, 149;

2) miêkšêt C., Lub., = miegt, drücken: miekš acis cieti;

3) miekšķêt, schlagen (von Tieren)
N. - Bergfried;

4) umrühren, maischen
Bergm. n. U. [In der Bed. 4 wohl zu maisīt, in der Bed. 2 - 3 - zu miêgt, in der Bed. 1 - wohl zu mîksts, in der Bedeutung durch miekš(ķ)êt 2 u. 3 beeinflusst.]

Avots: ME II, 652


nomiekšēt

nùomiêkšêt (unter nùomiêkšķêt): durchweichen - auch AP.

Avots: EH II, 69


pamiekšēt

[pamiekš(ķ)êt, ein wenig aufweichen (tr.): p. zirņus, âdu; lietus zemi pamiekšķējis Kl., Autz.]

Avots: ME III, 72


piemiekšēt

pìemiekšêt, anfeuchten, feucht machen: circeņu vācele piemiekšē̦ta BW. 19280. pirmā vaina (sarkanais plankums) dziedējama, piemiekšējuot ūdenim ... uogles vai pęlnus BW. I,185.

Avots: ME III, 274


samiekšēt

samiekšêt: s. drēbes Sermus (mit iê). iesalu septiņas stundas samiêkšē 2 AP.

Avots: EH XVI, 432


samiekšēt

samiekšêt, samiekšķêt, tr., ganz weich machen, enveichen, durchweichen: samiekšķē̦ta barība Luopkuopiba II, 34. lietus samiekšēja līdz ādai N: -Peb.

Avots: ME II, 688


uzmiekšēt

uzmiekš(ķ)êt, aufweichen (tr.): lietus uzmiekšķējis zemi.

Avots: ME IV, 360

Šķirkļa skaidrojumā (2)

milkšēt

milkšêt (? fehlerhaft für miekšēt?), schlagen Celm.

Avots: EH I, 813


šķeste

šķeste Lubn., Saikava, eine (lange Wolmarshof) Rute U.; eine Hirtenrute (mit schlanken Zweigen) Salisb.; eine Strohdachrute U., Bers., Lis., Lub., eine dünne Stange U.: vīrs... nuolauž kramuos labu šķesti, ar kuo sievu miekšēt Pas. III, 43.

Avots: ME IV, 29