Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'miena' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'miena' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

miena

mìena 2 ("?") kàsis 2 Erlaa, ein Schimpfname.

Avots: EH I, 825


miena

I miena, Wortstreit L. [Mit einer ursprünglichen Bed. "Wortwechsel" zu mît "tauschen"?]

Avots: ME II, 653


miena

[II miẽna (?) "abgemähtes, durchnässtes, vom Winde auseinander gewehtes Getreide" Planhof.]

Avots: ME II, 653


zemiena

zemiena, in der Verbind, da zemienas BW. 13388, 4 var., bis zur Erde.

Avots: ME IV, 711

Šķirkļa skaidrojumā (8)

brukstaliens

brukstaliens: nuo... krūmiena un brukstaliena ārā Janš. Mežv. ļ. II, 357.

Avots: EH I, 245


celmiens

celmiens (unter ce̦lˆmājs): mežmales celmiena zâle Janš. Bandavā 11, 4 (ähnlich Mežv. ļ. II, 467).

Avots: EH I, 263


kamene

II kamene, kamiens, kamiene, miena">kamiena, kamins Mar., kamine, die Tannenborke, auch wohl Eichenrinde Biel. H. 218: piesēja kameni (nuoplē̦stu egles mizu) pie kuoka Etn. III, 61. viņa iemukuse kameņu būdā LP. VI, 557. ar kamienu izlabuojuši jumtus PS. es būtu tādu vēdzelīti uz akmeni atvilkusi BW. 21225, 8. lubas, kas gul uz egles mizām jeb kamienās Plutte. [Nach Miklosisch Etym. Wrtb. 126 zu serb. kömina "grüne Nussschalen"(?); vgl. auch serb. kòmiti "enthülsen" bei Berneker Wrtb. I, 557.]

Avots: ME II, 149, 150


miens

miens, ein anmassender Mensch U.: [pār grēcinieku, burvi mienu pats dieviņš turēs tiesas dienu diez. - Nach Brückner KZ. XLV, 306 nebst miena I und mienuoties zu slav. měniti und ahd. meinan "meinen"; eher aber (wenn von einer Bed. "streitsüchtiger, rechthaberischer Mensch" auszugehen ist nach Leskien Nom. 362 zu miena I.]

Avots: ME II, 653


paņēmiens

paņêmiens,

1): kristamāte smējās ..., un viņas ... priekša raustījās pie katra smieklu paņēmiena (Lachanfall?)
Jauns. Baltā gr. 3 II, 18; ‡

5) "?": aiz mājām ... laikam uz ceļa paņēmieniem gauduoja ..., tā druoši vien bij izkaltusi rumba Upītis Pirmā nakts 258.

Avots: EH XIII, 161


paņēmiens

paņêmiens,

1) [das Ergriffene
Vīt.]; der Griff, Zug: bet lācim tik viens paņēmiens: vērsis pa˙galam LP. IV, 198. viens paņēmiens: akmens aizve̦lts V, 282. ieve̦lk dziļiem paņēmieniem svaiguo meža gaisu A. XX, 504. [vēžus skaita paņēmieniem: vienā paņēmienā trīs vēži Vīt. aude̦kla ve̦tkuos pāsmam 30 paņēmienu; paņēmienam 3 dzijas Kl.] viņš strādā vienā paņēmienā, er arbeitet in einem Zuge, ohne aufzuhören A. XI, 56;

2) der Hand-, Kunstgriff, das Verfahren:
viņš piesavinājās šuo, tuo nuo viņa paņēmieniem Vēr. I, 1526. [tas jau viņa paņēmiens (Gewohnheit): ar lūpām čapstināt, pirms runā Vīt.]. zinātniski paņēmieni Zalkt.;

3) ["der letzte Satz im Liede":
izdziedāt pēdējuos paņēmienus Kaudz. katra pantiņa beigās atkārtuojās tie paši paņēmieni Niedra. [balsi drusku nuospiezdams, uzsāktuo paņēmienu nuodziedāja līdz galam Janš. Dzimtene V, 14;

4) soviel der Leiter einer Andacht bei gemeinsamem Singen (aus dem Liede) vorspricht
Golg.].

Avots: ME III, 79


sapļaustīt

sapļaũstît, tr., freqn., mehrfach zusammenmähen, hin und wieder, hier und da mähend zusammensammeln: sienu saviem luopiņiem sapļaustīt LP. IV, 165. sienā, kuo darvdeģis... sapļaustījis celmiena klajumiņuos Janš. Dzimtene V, 478. biju ar šur, tur sienu sapļaustījis Lautb. Luomi 194.

Avots: ME II, 705


uzņēmiens

uzņêmiêns, das einmalige Unternehmen, Beginnen: viņa uzņemieni nepalaimējās A. v. J. 1896, S. 143. nuobeidza... svarīgākuo daļu nuo visa uzņēmiena S. 314. kāds būs kādas... darbības vai uzņēmiena gals Etn. II, 18. Emma nuo šāda uzņēmiena... nebaidījās Janš. Dzimtene IV, 14.

Avots: ME IV, 363