miena
I miena, Wortstreit L. [Mit einer ursprünglichen Bed. "Wortwechsel" zu mît "tauschen"?]
Avots: ME II, 653
Avots: ME II, 653
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'miena' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'miena' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
miena
II miẽna (?) "abgemähtes, durchnässtes, vom Winde auseinander gewehtes Getreide" Planhof.]
Avots: ME II, 653
Avots: ME II, 653
miena
zemiena
Šķirkļa skaidrojumā (9)
brukstaliens
celmiens
celmiens (unter ce̦l̂mājs): mežmales celmiena zâle Janš. Bandavā 11, 4 (ähnlich Mežv. ļ. II, 467).
Avots: EH I, 263
Avots: EH I, 263
kamene
II kamene, kamiens, kamiene, miena">kamiena, kamins Mar., kamine, die Tannenborke, auch wohl Eichenrinde Biel. H. 218: piesēja kameni (nuoplē̦stu egles mizu) pie kuoka Etn. III, 61. viņa iemukuse kameņu būdā LP. VI, 557. ar kamienu izlabuojuši jumtus PS. es būtu tādu vēdzelīti uz akmeni atvilkusi BW. 21225, 8. lubas, kas gul uz egles mizām jeb kamienās Plutte. [Nach Miklosisch Etym. Wrtb. 126 zu serb. kömina "grüne Nussschalen"(?); vgl. auch serb. kòmiti "enthülsen" bei Berneker Wrtb. I, 557.]
Avots: ME II, 149, 150
Avots: ME II, 149, 150
miens
miens, ein anmassender Mensch U.: [pār grēcinieku, burvi mienu pats dieviņš turēs tiesas dienu diez. - Nach Brückner KZ. XLV, 306 nebst miena I und mienuoties zu slav. měniti und ahd. meinan "meinen"; eher aber (wenn von einer Bed. "streitsüchtiger, rechthaberischer Mensch" auszugehen ist nach Leskien Nom. 362 zu miena I.]
Avots: ME II, 653
Avots: ME II, 653
paņēmiens
paņêmiens,
1): kristamāte smējās ..., un viņas ... priekša raustījās pie katra smieklu paņēmiena (Lachanfall?)
Jauns. Baltā gr. 3 II, 18; ‡
5) "?": aiz mājām ... laikam uz ceļa paņēmieniem gauduoja ..., tā druoši vien bij izkaltusi rumba Upītis Pirmā nakts 258.
Avots: EH II, 161
1): kristamāte smējās ..., un viņas ... priekša raustījās pie katra smieklu paņēmiena (Lachanfall?)
Jauns. Baltā gr. 3 II, 18; ‡
5) "?": aiz mājām ... laikam uz ceļa paņēmieniem gauduoja ..., tā druoši vien bij izkaltusi rumba Upītis Pirmā nakts 258.
Avots: EH II, 161
paņēmiens
paņêmiens,
1) [das Ergriffene
Vīt.]; der Griff, Zug: bet lācim tik viens paņēmiens: vērsis pa˙galam LP. IV, 198. viens paņēmiens: akmens aizve̦lts V, 282. ieve̦lk dziļiem paņēmieniem svaiguo meža gaisu A. XX, 504. [vēžus skaita paņēmieniem: vienā paņēmienā trīs vēži Vīt. aude̦kla ve̦tkuos pāsmam 30 paņēmienu; paņēmienam 3 dzijas Kl.] viņš strādā vienā paņēmienā, er arbeitet in einem Zuge, ohne aufzuhören A. XI, 56;
2) der Hand-, Kunstgriff, das Verfahren:
viņš piesavinājās šuo, tuo nuo viņa paņēmieniem Vēr. I, 1526. [tas jau viņa paņēmiens (Gewohnheit): ar lūpām čapstināt, pirms runā Vīt.]. zinātniski paņēmieni Zalkt.;
3) ["der letzte Satz im Liede":
izdziedāt pēdējuos paņēmienus Kaudz. katra pantiņa beigās atkārtuojās tie paši paņēmieni Niedra. [balsi drusku nuospiezdams, uzsāktuo paņēmienu nuodziedāja līdz galam Janš. Dzimtene V, 14;
4) soviel der Leiter einer Andacht bei gemeinsamem Singen (aus dem Liede) vorspricht
Golg.].
Avots: ME III, 79
1) [das Ergriffene
Vīt.]; der Griff, Zug: bet lācim tik viens paņēmiens: vērsis pa˙galam LP. IV, 198. viens paņēmiens: akmens aizve̦lts V, 282. ieve̦lk dziļiem paņēmieniem svaiguo meža gaisu A. XX, 504. [vēžus skaita paņēmieniem: vienā paņēmienā trīs vēži Vīt. aude̦kla ve̦tkuos pāsmam 30 paņēmienu; paņēmienam 3 dzijas Kl.] viņš strādā vienā paņēmienā, er arbeitet in einem Zuge, ohne aufzuhören A. XI, 56;
2) der Hand-, Kunstgriff, das Verfahren:
viņš piesavinājās šuo, tuo nuo viņa paņēmieniem Vēr. I, 1526. [tas jau viņa paņēmiens (Gewohnheit): ar lūpām čapstināt, pirms runā Vīt.]. zinātniski paņēmieni Zalkt.;
3) ["der letzte Satz im Liede":
izdziedāt pēdējuos paņēmienus Kaudz. katra pantiņa beigās atkārtuojās tie paši paņēmieni Niedra. [balsi drusku nuospiezdams, uzsāktuo paņēmienu nuodziedāja līdz galam Janš. Dzimtene V, 14;
4) soviel der Leiter einer Andacht bei gemeinsamem Singen (aus dem Liede) vorspricht
Golg.].
Avots: ME III, 79
piesauka
‡ piesauka, der Refrain: dziesma... ar˙vienu nuobeidzas ar piesauku: "nu tik nu!" Janš. Nīca 35. viņš sauca katra dziesmas paņēmiena beigās atkārtuojuošuos piesauku:... Mežv. ļ. I, 126.
Avots: EH II, 269
Avots: EH II, 269
sapļaustīt
sapļaũstît, tr., freqn., mehrfach zusammenmähen, hin und wieder, hier und da mähend zusammensammeln: sienu saviem luopiņiem sapļaustīt LP. IV, 165. sienā, kuo darvdeģis... sapļaustījis celmiena klajumiņuos Janš. Dzimtene V, 478. biju ar šur, tur sienu sapļaustījis Lautb. Luomi 194.
Avots: ME III, 705
Avots: ME III, 705
uzņēmiens
uzņêmiêns, das einmalige Unternehmen, Beginnen: viņa uzņemieni nepalaimējās A. v. J. 1896, S. 143. nuobeidza... svarīgākuo daļu nuo visa uzņēmiena S. 314. kāds būs kādas... darbības vai uzņēmiena gals Etn. II, 18. Emma nuo šāda uzņēmiena... nebaidījās Janš. Dzimtene IV, 14.
Avots: ME IV, 363
Avots: ME IV, 363