mierkārīgs
miêrkãrîgs ,* sich nach ruhe, Frieden sehnend: kaimiņi bij lūkuojuši nemierīguos un tuomē̦r mierkārīguos samierināt Purap. miêrmĩlĩba *, die Friedfertigkeit.
Avots: ME II, 654
Avots: ME II, 654
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mierkārīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mierkārīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: