Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mieze' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mieze' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

mieze

[miẽze, ein faules Frauenzimmer: jūsu meitas tādas miezes tik ir Dond.]

Avots: ME II, 657

miezene

‡ miêzene 2 Sussikas, ein gewisser Pilz.

Avots: EH I, 826

miezenis

‡ mìezenis AP. "miežu plācenis".

Avots: EH I, 826

miezerēt

‡ *miẽzerêt, zu erschliessen aus samiẽzerêt.

Avots: EH I, 826

rudzmieze

‡ rudzmiêze 2 Salis, rudzmiêzis 2 ebenda, = rudmìese.

Avots: EH II, 382

samiezerēt

samiẽzerêt,

1) verprtigeln Windau:
vecītis tuos e̦suot samiezerējis LP. VI, 776;

2) in einem Mörser zerbröckeln
(tr.) Irmelau;

3) verknülten:
s. svārkus kâ miezerī Schibbenhof, Schujen, Salgaln, Sessau.

Avots: ME II, 688

Šķirkļa skaidrojumā (3)

pavirzīt

pavirzît, ein wenig lenken (auch perfektiv): pavirzu acis gar zemi Jauna Raža IV, 133. Refl. -tiês, sich (hin)lenken, sich (hin)wenden (perfektiv): nepacietīgākie bij pavirzījušies tuvāk pie galda Vēr. II, 68. Miezene pavirzījās sāņis MWM. X, 925. rītu plankums pavirzījies uz vidu Populāra astr. 47.

Avots: ME III, 139

puļķis

puļ˜ķis Karls., AP., Bl., Līn., Iw., Salis, Dond., Selg., Kand., Wandsen, Gr.-Essern, Dunika, Bauske, Arrasch, puļˆķis Serbigal, Kr., Kl., Jürg., Golg., Sessw., Selsau, Heidenfeld, Gr.-Buschhof, Nerft, C., PS., pul˜ka Ruj., C., Wolm., Widdrisch, Smilt., der Pflock, Stöpsel, der hölzeme Nagel, Deichsel nagel (pul˜ka Serbigal, Karls., Arrakst) U.: Sprw. muļķis kâ puļķis. suolītis ar šķībi liktām pulkām A. XXI, 440. taisījuši nuo zariem pulciņu LP. VII, 595. nabas pulka U., das die Pflugfemern auseinanderhaltende Querholz. miezeŗa pulka Smilt., die Stampfe des Mörsers. Nach Konv. 1 396 pulkas die Dollen im Boot. In Wain. und Rutzau n. A. XI, 83 pulķis - das eiserne od. hölzerne Stäbchen, womit der Flachswocken an die Spindel befestigt wird; in Lasd. puļķis - "ein Teil des Spinnrades". - Aus liv. pūlka resp. estn. pulk, s. Thomsen Beröringer 274.

Avots: ME III, 409

sadrumzēt

sadrumzêt, sadrum̂zît 2 Sassm., sadrum̂zinât 2 Dond., tr., zerbrockeln; zerstoren : piparus sadrumza miezerī smalkās druskās Sassm. cvībakus var viegli sadrumzināt Dond. grūti darbi sadrumzēja Luteŗa veselību Dünsb. Bazn. vē̦st. 125. kuo tu runā tādus tracīgus vārdus un māci, kâ sadrumzêt būs mūs! Dünsb. Od. 2, 21.

Avots: ME III, 614