Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mika' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mika' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

mika

mika "?": delverīti, meža mika! [vielleicht der appellativ gebrauchte Eigenname Mika "Michel"] Rainis Duomas II, 1003, [Dunika].

Avots: ME II, 625

mikacītis

[mikacītis,

1) "ein kleines, noch blindes Kätzchen"
Welonen, Baltinov, Biržgalis;

2) "der kleine Finger"
Kārsava.]

Avots: ME II, 625

Mikaža

Mikaža "Michel (Anrede für Jünglinge)" am kurländischen Strande.

Avots: ME II, 625

šmika

šmika, in der Verbindung šmika šmaka, Interjektion, bezeichnend das Klirren der Säbel im Gefecht: zuobeniņi (sc.: gāja) šmika šmaka BW. 31971 var.

Avots: ME IV, 84

Šķirkļa skaidrojumā (9)

atsmiet

‡ atsmiêt, lachend erwidern: "kur gan labākus ārstus ņemsi ...?" atsmēja Cukans Ezeriņš Leijerk. II, 52 (ähnlich: II, 23). Refl. -tiês,

2): "stabule... var labi nuoderēt", atsmejas Mika Janš. Mežv. ļ. II, 420.

Avots: EH I, 168

meikt

meikt, intr., aus voller Kraft laufen: ņēmies skriet, bet sle̦pkavas meikuši pakaļ Etn. IV, 146. [Vielleicht zu osorb. mikotač "schnell hin und her bewegen", mikač "zwinkern", la. micāre "sich zuckend hin und her bewegen".]

Avots: ME II, 592

mikucis

mikucis, = mudžeklis, der Wirrwarr MWM. XI, 200. [Zu la. micāre "zappeln", osorb. mikać "zwinkern", mikot "Wedeln"?]

Avots: ME II, 626

ramcis

ràmcis 2 Mar. n. RKr. XV, 132, Warkl., der Kastrierer, Pferdeausleger Lubn.: zirgu r. (geschr.: romcs) Pas. III, 429 aus Nīcgale. Gekürzt aus *rāmicis (vgl. rāmiķis und li. romikas dass.)?

Avots: ME III, 476

smaigs

smaîgs Welonen, Infl. n. U.. = maigs, sanft, süss. Wenn mit altem s-. zu norw. smeikja "streicheln, liebkosen", smika "streichen, glätten", nhd. sckmeicheln u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 686).

Avots: ME III, 949

šmaka

šmaka, s. šmika.

Avots: ME IV, 81

uzklumpačot

‡ uzklum̃pačuôt Frauenb. "?": Mika dancuojuot ar Madi uzklumpačuojis viņai uz kājas.

Avots: EH II, 725

uzknesēt

‡ uzknesêt Frauenb., (mit einem Gegenstand) Schläge versetzen. Refl. -tiês Frauenb., sich (dat.) unversehens einen Schlag versetzen: Mika (sev) uzknesējies ar āmuru pa pirkstu.

Avots: EH II, 725

zinātne

zinâtne, die Wissenschaft; zinātnes, das Wissen, die Kenntnisse: par brīvu savas zinātnes nekaisu Pas. V, 467 (aus Mikalava).

Avots: ME IV, 723