amilka
amil˜ka Sermus, comm., wer viel und schnell isst, ein gefrässiger Mensch: ak tu amilka, visu aprijis! Sermus. trakais amilka, izrijis viens pats visu strēbienu! Saikava.
Avots: EH I, 69
Avots: EH I, 69
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'milka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'milka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
amilka
amiļka, ein Tölpel: kuo te rīsties kā amiļka JR. V, 64; Mar. RKr. XV, 105 [aus wr. омылка "Fehler"?].
Avots: ME I, 70
Avots: ME I, 70
milka
‡ I milka, ein stämmiges, ungelenkes Weib Prl.: tā gan ir m˙! milka Heidenfeld, Meselau, ein grosser Hund.
Avots: EH I, 813
Avots: EH I, 813
milka
milkans
[mil˜kans (?) "feucht": pa rasu ejuot kājas tuop milkanas Valgāle. Wenn zuverlässig, vielleicht zu got. milhma "Wolke".]
Avots: ME II, 626
Avots: ME II, 626