Paplašinātā meklēšana

[mìlkti ² Zb. XVIII, 267, Bers., = milti, Mehl; etwa mit dem k von smilkts, Sand?]

Avots: ME II, 626

smilktiens Kronw., Heniņ, (mit ilˆ ² ) Dunika od. *smilktiena, smilktienis, smilktiene, = smilktaine: baltā smilktienā (im Kirchhof) BW. 7216 var. šuodien (mani) veda smilktienā 1043, 2 (ähnlich 27476 var.), smilktienē 1470, 3. apstājies, uošu laiva, nuo līdeņa smilktienī! 22884 var. man jāiet smilktienē 27325, 1 var. smilktienai ratus grieza RKr. XVI, 84.

Avots: ME III, 963

smìlktijs ² : auch Fest. n. FBR. XVII, 85.

Avots: EH II, 538

smìlktijs ² , mit Sand vermischt Kl.

Avots: ME III, 963

apstrigt, intr., einsinken, versinken: apstrigusi tautu meita... purviņā BW. 16181. lai tie tavi bē̦ri zirgi smilktienā neapstriga BW. 27458.

Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu streichen ist der Satz): apstrigusi tautu meita... purviņā

Avots: ME I, 127

be̦dns Lubn., Meiran, = biedns ² : be̦dnas smilktis, be̦dni kauli. Beruht auf r. бѣдный "arm"; zur Bed. vgl. li. grýnas "arm; bloss; lauter".

Avots: EH I, 211

kaûst ² ,

1): auch Iw.; caurumu k. Pas. IX, 303. ‡ Refl. -tiês, graben, scharren:
bē̦[r]ns kaûšas ² pa smilkti Dond. n. FBR VI, 67.

Avots: EH I, 595

I mĩlêt [li. mylė´ti, apr. milijt "lieben"], - u od. - ẽju, - ẽju,

1) tr., lieben, gern haben:
Sprw. mīl kâ suns karstu kartupeli. mīl kâ sirsiņu azuotē. mīlē kâ vilks jē̦ru. aita nemīl jē̦rus;

2) intr., lieb sein, gefallen:
mīl dievam (Var.: dievam tīk), žē̦l ļaudiem, ka mēs mīļi dzīvuojam BW. 6519. mīlē man tas celiņš smalkajām smilktiņām; mīlē man tas puisīt[i]s smalkajām lūpiņām 10309. mīl kungiem ze̦lta nauda, mīl akmiņa istabiņa BW. 3026. kâ es pate tevim mīlu, tâ mīl man māmuliņa BW. 25141. ar sagšiņu tautu meita apse̦dz manu kumeliņu: ja es pats nemīlēju, mīl tai mans kumeliņš BW. 14533. tas mīlē prātiņam, das gefällt uns U. tās pērles man mīlēs valkāt, diese Perlen werde ich gern tragen U. Refl. tiês,

1) einander lieben, einander gefallen:
tâ nu viņi abi mīlas labu laiku JK. III, 76. mīlamies (Var.: mīlējamies) mēs, radiņi! BW. 26439, 1 var. [ja jau jūs tâ viens uotram tīkaties un mīlaties Jans. Dzimtene V, 265];

2) lieb sein, gefallen:
pašas bē̦rns mīlējas kâ sirsniņa azuotē RKr. VIII, 45 mīlēt man mīlējās man mīlējās (Var.: luste man, liela luste) ar kundziņu kaŗā iet 32102 var. mīlēties mīlējās tautu meitai ruoku duot 6331. kalpam skaista līgaviņa! ij man tāda mīlē̦tuos, saimnieka dēliņam 21160 var. uotram pēļu, pats taupīju tuo nāburgu dze̦ltainīti; vai tādēļ uotram pēļu, ka pašam mīlējās? 8769. - tas man mīļās, das tue ich gern U. [darbīgam cilvē̦kam mīlējas, mīļās vien strādāt Wellig 78.] Subst. mĩlêšana, das Lieben, Gernhaben; mĩlê̦tãjs, wer liebt, gern hat: kuo (līdz) skaistais augumiņš, kad nav sava mīlē̦tāja? BW. 7707 var. Zu mĩlš.

Avots: ME II, 644

rakņât, -ãju, tr., intr., rakņâtiês, -ãjuôs, wühlen (von Ochsen U.), scharren, (oft, hin und wieder ein wenig) graben: bē̦rni rakņā smilktienā, cūkas rakņā grāvmales. kurmji rakņāja pļavu Nigr. slieka mīl rakņāties mitrā zemē J. R. III, 15. viņš rakņājās pa ze̦lta gabaliem Niedra Zemn. dē̦ls 77. sāka rakņāties pa kabatām Jaunais mežkungs 1. kuo tu rakņājies kâ cūka pa manu guļu, skapi? Ahs. n. RKr. XVII, 48. Zaļums rakņājas atkal pa klēti A. XX, 161. rakņājusies, rakņājusies atraduse nuo visa ve̦lna tikai vienu zuobu LP. IV, 143. - rakņātāju pele, die Wühlmaus (arvicolida) Konv. ² 376. Zu rakt.

Avots: ME III, 472, 473

siperêt, -ẽju, tr., fein streuen: nesiperē uz grīdas smilktis! Laud.

Avots: ME III, 842

šķãrdît Durben, N. - Bartau, (mit âr ² ) Dunika, Wandsen, (mit ā`r ² ) Warkl., -u, -ĩju, = šķaidît 1: zirgs le̦du šķārdīt šķārda ar asajiem pakaviem N. - Bartau. zemes pa galsiem ar pakaviem šķārdi Plūd. Llv. II, 93. (kumeliņi) nāk kājinas kapādami, baltu smilkti škārdīdami BW. 26541, 7 var. (aus N. - Bartau). Refl. -tiês, energisch, unbändig strampeln Dunika, Wandsen: spārdies un šķārdies, cik gribi Janš. Dzimtene ² II, 311. tu pa gultu šķārdīdamās apsviedīsi... galdiņu Dzimtene V, 104. (zirgs) spe̦rdams pakalkājas gaisā, šķārdīdamies un pieme̦zdams iekšā sē̦dē̦tājiem pilnas acis ar sniegu Bandavā II, 235. kuo tam dusmuoties un šķārdīties RA. Für skārdît (I), mit dem š(ķ)- von šķērst.

Avots: ME IV, 23

smilktene Schlehk n. FBR. VII, 41, ein loc. s. smilkte̦nā, = smilktaine: man jāiet smilktenē (Var.: smilktienē), ich muss in den Kirchhof (um dort bestattet zu werden) BW. 27325, apstājies, uošu laiva, nuo ūdeņa smilktenē! 22884 var. baltā smilkte̦nā (im Kirchhof) 7216, 1.

Avots: ME III, 963

smilkts ² : auch Pilten, Puhren, (mit ìl ² ) Erlaa, Kalupe, Līvāni, Lübn., Nerft, Oknist, Pilda, Schwanb., Selb., Skaista, Warkl., Weissensee, Višķi, Zvirgzdine; pa vienai smilktiņai BW. 27748, 5 (aus Lös.); Eigennamen mit Smilkt- Pivv. I, 30, 33, 55, 58, 72, 84, 85, 97, 100, 122, 127, 131, 141, 145, 154, 166, 176, 178, 183, 185, 186, 187, 188, 198, 199, 200, 206, 212, 214, 216, 217, 221, 226, 238, 241, 242, 246, 249, 260, 265, 266, 269, 272, 275, 279, 282, 284, 287, 290, 292; Belege für smilkt- aus RW. bei Būga Liet. k. žod. CXV f.

Avots: EH II, 538

smilˆkts ² Iw., -s, smìlkts ² , -s KL, Saikava, Gr.-Buschhof, smilkts,-s Hasenpot, Remten, Rönnen, Samiten, Waldegalen, Senten, Lipsthusen, Erwalen, Hasau, Popen, Oselshof, Zeezern, Lieven-Bersen, Pampeln, Grünh., Wilzen, Wolgund, Wallhof, Sauken, Memelshof, Römershof, Kreuzb., Odsen, Kalzenau, Lös., Sunzel, Stirniene, häufig im plur. smìlktis ² Kl., Fehteln, smilˆktis ² Stenden, Schrunden, Gr.-Essern, N.-Bartau, smilktis Nogallen, Waldegalen, Spahren, Tadaiken, Rawen, Perkunen, Medsen, Krohten, Turlau, Durben, Gaicken, Planetzen, Angern, Wormen, Kurmalen, Paddern, Grikken, Wahnen, Lubessern, Gaweesen, Altenburg, Thomsdorf, Schwarden, Ranken, Frauenb., Lamingen, Gränzhof, Selg., Alt-Moken, A.Rahden, Linden, Ogershof, Kokn., Setzen, Misshof, Kand., mundartlich auch als ē - Stamm (smilˆkte ² Lin., Dond., Kalleten, Nigr., Gramsden, Dunika, Schlehk, PIKur., smilkte Wain.; plur. smilˆktes ² Gudenieki, Alschw., smilktes Sackenhausen, Dubeņi, smilkši Ludsen, = smìlts, der Sand: baltā smilkšu kalniņā BW. 27649, 6 var. uotra augumeņu ar smilktīm (Var.: smilktiņām) apbērēt 27654, 3. smilkšu rēve, Sandbank Brasche. Zu smalˆks.

Avots: ME III, 963, 964

viêndaũdz > ostle. vin˙dàudz ² Sussei n. FBR. VII, 136, Adv., gleichviel U., einerlei: man viendaudz Mācīt. meita 39. mir ist es einerlei. upes dibe̦nā smilktim viendaudz, vai viņš nuoiet tur vēl ar spē̦ku jeb bez tā A. XXI, 550. kur viss viendaudz 546.

Avots: ME IV, 658