Paplašinātā meklēšana

àizmirdzinât,

1) intr., vorüber-, vorbeigehen (vom Regen):
lietutiņš aizmirdzināja gaŗām JK.;

2) etw. bespritzen
Spr.

Avots: ME I, 40

apmir̂dzinât, tr.,

1) bescheinen, beleuchten:
mēneša apmirdzinātie sniega klajumi Egl.;

2) benetzen, bespritzen
Spr.

Avots: ME I, 107

‡ ìemir̂dzinât, aufleuchten (erglänzen) machen: atmeta ... galvu, iemirdzinādama ... auskarus Daugava 1936, S. 125.

Avots: EH I, 530

I mir̂dzinât,

1): tur raseņa(s) mirdzināja Tdz. 50895;

2): pieci raksti vaiņakā: divi ze̦lta, div[i] sidraba, piektais sauli mirdzināj[a] Tdz. 39081. kādas saulītes gaismu tu mirdzināsi ap sevi Janš. Mežv. ļ. II, 157. abas... sāka... lieluo danci, raibās prievītes un zvīļuotās zīdaines vējā mirdzinādamas: Brigadere Dievs, daba, darbs 163: mirdzinādams ("?") savu ... astīti Janš. Dzimtene V, 423;

3): auch (mit ir̂ ) AP., Fest., Heidenfeld, Saikava, Sonnaxt, (mit ir̂ ² ) Lemb., Schwitten, Siuxt: mirdze̦nāja jauks lietiņš Heidenfeld. līsti, līsti, tu, lietiņi! kuo tik daudz mirdzināj[i]? Tdz. 38138.

Avots: EH I, 816

I mir̂dzinât, freqn. und fact. zu mir̂dzêt,

1) intr., schimmern:
vis˙apkārt lietus līst, vidū saule mirdzināja BW. 1046, 1 var. zibins mirdzināja Purap. pirk man brāļi vainadziņu, vairāk ze̦lta, ne sudraba, kâ austriņa mirdzināja... BW. 24356, 1. sarkanais dzīpariņš mirdzināja pūriņā 7610 var.;

2) tr., schimmern lassen, machen:
kas uguni mirdzināja viņā lauka galiņā? BW. 10033 var. varēs... zuobeni mirdzināt 32064, 10. pa palsuo sniegu kailās kājas mirdzināju Austriņš Zalktis II, 120;

3) fein regnen
Spr., [N. - Peb., A. - Schwanb.], Nerft: [lietiņš līt nemācēja, mirdzināt mirdzināja BW. 23802]. lietutiņš brīžam mirdzināja Kaudz. Refl. -tiês, schimmern, funkeln: dzelmē mirdzinās zvaigznes A. v. J. 1897, S. 614.

Avots: ME II, 631, 632

II mirzinât, mirdzît Rönnen " = vārdzināt": tuo mirdzīt mirdzina. [Zu mnd. morken "zerdrücken" (bei Fick Wrtb. III ^4, 311)?]

Avots: ME II, 632

nùomir̂dzinât: līts nuomir̂dze̦nāja Saikava.

Avots: EH II, 69

nùomir̂dzinât, intr., fein abregnen Spr.

Avots: ME II, 820

‡ pamir̂dzinât,

1) ein wenig schimmern (machen):
viņa pamirdzina ar zvaigžņu uguntiņām kâ sveicinādama Akuraters Degoša sala. viņa pamirdzināja ar spuožuo gre̦dze̦na akmeni Vīt.;

2) ein wenig zwinkern:
viena ... pamirdzināja ar labuo aci Pas. VII, 402;

3) ein wenig staubregnen:
lietus drusciņ pamirdzināja Vīt. nebij jau ne˙kāda liêta - drusku pamirdze̦nāja AP.

Avots: EH II, 156

‡ pãrmir̂dzinât, über ein gewisses Gebiet hin ein wenig regnen Saikava: nebija liels līts: pārmirdzināja, un pēc kāda brīža atkal varēja sìenu kast.

Avots: EH XIII, 207

‡ smirdzinât, = smidzinât I: ārā smirdzina sīks miglas lietus Sēlis Leišmalē 38. lietiņš lĩt negribēja, s. smirdzināja Tdz. 49918.

Avots: EH II, 538

‡ šmìrdzinât ² Domopol, schwingen, schwenken: jie jāj, zuobinus šmirdzinādami; "mēģināt, vicināt" (> šmìedzynuôť) Warkl.: š. izkapti.

Avots: EH II, 649

uzmir̂dzinât: diezgan stipri uzmirdzināja: nevar siena kast Saikava.

Avots: EH II, 729

uzmir̂dzinât, ein wenig fein regnen: lietus uzmirdzināja Golg.

Avots: ME IV, 360

mir̂dzeklis,

1) der Glanz, das Leuchten:
viļ saules siltie skati ar maigu mirdzekli Götes dzejas 22;

2) ein Leuchtkörper, was leuchtet:
neatļaut debesīm mirdzināt... miljuoniem savu ze̦lta mirdzekļu D. Goŗkijs 41;

3) ein Strudel im Fluss über einem unterm Wasser befindlichen Steine
Spr.

Avots: ME II, 631