aizmirgot
àizmirguôt, sich hinbegeben: ceļš ir līdze̦ns, aizmirguosim vēja mātes muodē Duomas II, 138.
Avots: ME I, 40
Avots: ME I, 40
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mirgot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mirgot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
apmirgot
apmirgot
apmir̂guôt, tr.,
1) bescheinen:
lauki nuoejuošas saules apmirguoti Egl.; C.;
2) ein wenig beregnen
C.
Avots: ME I, 107
1) bescheinen:
lauki nuoejuošas saules apmirguoti Egl.; C.;
2) ein wenig beregnen
C.
Avots: ME I, 107
atmirgot
‡ atmirguôt, widerspiegeln: mēnesnīcas pieplūdušais dīķis atmirguoja viņu abu ē̦nas A. Brigadere Daugava 1928, S. 565.
Avots: EH I, 156
Avots: EH I, 156
mirgot
mir̂guôt,
1): auch Segew.; tāls uguntiņš kuras nelīdzi mirguojuot Rainis Tālas noskaņas 7 65. jāberzē acis,... lai pārliecinātuos, vai tās nemirguo Janš. Līgava I, 404;
3): auch Ramkau.
Avots: EH I, 817
1): auch Segew.; tāls uguntiņš kuras nelīdzi mirguojuot Rainis Tālas noskaņas 7 65. jāberzē acis,... lai pārliecinātuos, vai tās nemirguo Janš. Līgava I, 404;
3): auch Ramkau.
Avots: EH I, 817
mirgot
mir̂guôt [li. mirguoti "блестѣть"] Spr., mir̂gât, [mìrgāt 2 Kl.], -ãju,
1) schimmern, flimmern, funkeln, leuchten:
viļņuos mirdzin mirguo tūkstuoš zvaigznītes bāli Rainis. [uguns mir̂guo 2 Sessau]. kad sāk ze̦ltā mirgāt rīti Bārda. man sāka mirguot acu priekšā Vēr. II, 1482. pērles mirguo Stari I, 333. pa˙starpāmm mirguoja lieli dze̦lte̦ni ziedi Zalktis № 4, 111;
[2) ar acīm mir̂gāt Warkl., mit den Augen blinzeln;
3) mirguôt AP., Stelp., Fest., [mirgât Stelp., Fest., mir̂gât Domopol, Drosth.], fein regnen:
lietus līdz šim bij mirguojis Apsk. v. J. 1901, S. 609;
4) mirguôt, "smalki viļņuot";
[5) mir̂guôt "schnell laufen"
Warkl.].
Avots: ME II, 633
1) schimmern, flimmern, funkeln, leuchten:
viļņuos mirdzin mirguo tūkstuoš zvaigznītes bāli Rainis. [uguns mir̂guo 2 Sessau]. kad sāk ze̦ltā mirgāt rīti Bārda. man sāka mirguot acu priekšā Vēr. II, 1482. pērles mirguo Stari I, 333. pa˙starpāmm mirguoja lieli dze̦lte̦ni ziedi Zalktis № 4, 111;
[2) ar acīm mir̂gāt Warkl., mit den Augen blinzeln;
3) mirguôt AP., Stelp., Fest., [mirgât Stelp., Fest., mir̂gât Domopol, Drosth.], fein regnen:
lietus līdz šim bij mirguojis Apsk. v. J. 1901, S. 609;
4) mirguôt, "smalki viļņuot";
[5) mir̂guôt "schnell laufen"
Warkl.].
Avots: ME II, 633
nomirgot
nùomirguôt, intr., tr., hinblitzen, hervorblinken, schnell verschwinden: kur lielais vērsis ragu liks, tur mirgu vien nuomirguos MWM. VIII, 246. saule caur priedēm tikai nuomirguo vien Latv.
Avots: ME II, 820
Avots: ME II, 820