izmirkšķēt
izmirkšķêt, izmirkšķinât, tr., blinzeln: acis aiz dzēriena sūruma izšķuobījis un izmirkšķējis Aps. viņš izmirkšķinājis acis skaidras Niedra.
Avots: ME I, 772
Avots: ME I, 772
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mirkšķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mirkšķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
mirkšķēt
mir̂kšķêt (unter mir̂kšêt), ‡ Refl. -tiês, = mir̂kstinâtiês: blikstiņi nemirkšķējās Dünsb. Od. 241.
Avots: EH I, 817
Avots: EH I, 817
pamirkšķēt
[pamirkš(ķ)êt,
1) = pamirdzêt: pamirkšķēja uguntiņš Alt-Autz;
2) (ein wenig) blinzeln:
acis pamirkš(ķ)ēja saulē skatuoties.]
Avots: ME III, 71
1) = pamirdzêt: pamirkšķēja uguntiņš Alt-Autz;
2) (ein wenig) blinzeln:
acis pamirkš(ķ)ēja saulē skatuoties.]
Avots: ME III, 71