Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mirla' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mirla' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

mirla

I mir̃la,

1): auch AP., (mit Schwanb.; ve̦lkas kâ m. Jürgens 14; mìrla 2 Oknist, ein Schimpfname.

Avots: EH I, 817


mirla

I mir̃la [Jürg., N. - Peb., mìrla 2 Lis., mir̂la 2 Bauske], Lubn. n. Etn. I, 122, [Fest.], Erlaa, Plm. n. RKr. XVII, 68,

1) ein kränklicher, abgemagerter Mensch, auch ein solches Tier
Spr., Erlaa, Bers. (mìrla 2 Aps., mìrla Smilt., mirlis (Annenburg): tīrais mirla, nav cilvē̦ka tīkatnes Fest. tie jau nav luopi, bet mirlas Bers.; mirla od. mirlis "Schimpfwort für einen Hund" Aahof. [sivē̦ns - mir̂lis 2, frisst nicht gut Bauske;

2) mir̃la "ein nachlässiger und träger Mensch"
Tadaiken; mir̂la Domopol (als Schimpfwort)"ein Verschlafener".]

Avots: ME II, 634


mirla

II mir̃la: auch C.

Avots: EH I, 817


mirla

II mir̃la [?], comm., ein Vergesssamer Smilt.

Avots: ME II, 634


pusmirla

pusmirla, eine halbe mir̃la I 1: tā pusmirlas meitene (von einer Lungenkranken) Veselis Cilv. sac. 132.

Avots: EH II, 333


šmirla

šmirla, šmirna "?": ak tu šmirla (Var.: šmirna BWp. 382, 3 var.), tautu meita! BW. 19030, 2 var, In Ruj. gebe es einen Schimpfnamen šmir̃na.

Avots: ME IV, 84

Šķirkļa skaidrojumā (1)

mirlis

mirlis,

1) s. mirla

I;

2) ein Mörder [?]
L.;

3) ein ganz fauler Mensch
St.

Avots: ME II, 634