Paplašinātā meklēšana

‡ àizmizât,

1) ein wenig abrinden:
aizmizātā ābelīte nuokaltusi C.;

2) abzurinden, abzuschälen anfangen (und dann aufhören, es zu tun):
a. kuoku, kartupeli C.

Avots: EH I, 39

‡ izmizât Dunika, = izmizuôt 2.

Avots: EH I, 466

mizât: auch Blieden n. FBR. XVI, 102, Erlaa n. FBR. XI, 21, Ermes, Frauenb., Heidenfeld, Jürg., Kal., Lemb., Lesten n. FBR. XV, 29, N.-Peb., OB., Prl., Smilt., Trik.,

1): auch AP., C. (m. kartupeļus), Dunika (nur von Bäumen;
aber rāceņus laupît), Ramkau, Saikava;

3): auch Heidenfeld, Saikava: runci m. Pas. XIII, 394; lietus mizāja Gramsden, es regnete stark;

6): nuo skābuma zuobi mizā Sonnaxt; ‡

7) mizat nuostā Salis, stumpf werden machen:
kartiņš miza guovīm un cūkām zuobus nuostā. ‡ Refl. -tiês Saikava, im Abschälen wetteifern (mit andern).

Avots: EH I, 819, 820

mizât [li. mižoti Geitler Beitr. 52], s. mizuôt; [vgl. li. liepas mižodamis (nom. pl.) lunkus plėšė Tiž. I, 96.]

Avots: ME II, 639

nùomizât (unter nùomizuôt ),

1): auch Dunika, Wolm.;

2): ābuolus ē̦duot zuobi nuomizā (werden stumpf)
Linden in Kurl.;

3): auch AP., Dunika, Saikava: gribējuši muļķi ... n. Pas. XII, 428 (aus Smilt.).

Avots: EH II, 69

‡ samizât Saikava, = samizuôt 1 und (in dieser Bed. auch in Dunika) 2.

Avots: EH XVI, 431

uzmizât, uzmizuôt,

1) schälend auf etw. fallen lassen:
puika uzmizuojis mizas kartupeļiem virsū. mizuojuot uzmizuojis mizas uz galda,

2) noch, dazu schälen:
vēl pāri kartupeļu uzmizât PS.;

3) Schläge versetzen:
uzmizuot (uzmizât PS.) kam pa muguru;

4) stark regnen
(perfektiv): lietus šuodien krietni uzmizā PS., Segewold.

Avots: ME IV, 360

nùomizuôt, nùomizât,

1) tr., abrinden:
kuoku. viņš ņēma tuos kuociņus, kuo bij nuomizājis I Mos. 30, 38;

2) stumpf machen:
vēl zuobus sev nuomizuoju Adam. ja zuobi jau nuomizuoti Straut.; häufiger intr., so auch nùomizêt [Walk, Siuxt u. a.], nùomizt, stumpf werden: zuobi nuomiz nuo skābiem ābuoliem Schwanb. āžam zuobi nuomizēja (Var.: nuomizuoja, nuomizuši, nuomizājuši 14838), blīgznes mizu mizuojuot BW. 15576;

3) abprügeln:
reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. tas kundziņż būtu tik krietni nuomizuojams JR. IV, 87, [auch um Mitau und in Druw.];

4) zurücklegen
Ruhental: labu gabalu jau nuomizuojām kājām, vēl labs gabals kuo mizuot Peb. Refl. - tiês, sich abrinden, sich ablösen, einhauen, sich gütlich tun: duomāju labi nuomizāties Līb.

Avots: ME II, 821

satrapêt: nemizātas kārtis satrapē Lesten n. BielU.

Avots: EH XVI, 457

sausmaņām,

1) sàusmaņām Ronneb., Smilt., Trik., sausmaņām U., Druw. n. RKr. XVII, 76, Salisb., saus˙maņām, sausmaņam U., sàusminām ² Golg., Gr. - Buschhof, Fest., sausminai Wessen, massenhaft U., sehr viel, sehr oft Druw. n. RKr. XVII, 76: tur vēžu sausmaņām Vēr. I, 776. kartupeļu piemizāts sausmaņām Ronneb., Smilt., Trik. pūra lādes sausmaņām piebāztas ar aude̦klu baķiem Alm. tam ir naudas sausminām Fest. tam ir utu galvā sausminām ebenda. bļuoda sausmaņām pilna kartupeļiem Salisb., die Schüssel ist so voll mit Kartoffeln, das man kein Wasser mehr sieht. puôds sausmaņām pilns, übervoll U, pilns saus˙manām Gr. - Sessau. ūdens bija piebē̦rts saus˙maņām (so, dass auf der Oberfläche kein Wasser mehr zu sehen war) A. v. J. 1902, S. 130. ē̦d gaļu sausmaņām (Fleisch ohne Brot, Kartoffeln usw.) Alksnis - Zundulis. sausmaņām kādu kult, mit gesamter Hand jemand prügeln U.; le̦di iet pa upi sausmaņām MWM. X, 243;

2) sàusmanu ² (Druw. n. RKr. XVII, 76), sausminām (Fest.) pūt, trūdēt..., verfaulen, ohne dabei flüssig zu werden (von Kartoffeln).
Vielleicht Ableitungen von einem n-Stamm *sausman-: *sausmin- "Trockenheit"; die Bed. "sehr viel" könnte sich in Verbindungen wie bļuoda sausmaņām pilna kartupeļiem; tur vēžu sausmaņām entwickelt haben.

Avots: ME III, 776