mučele
mučele (unter muca): auch Janš. Apsk. 1903, S. 193, acc. s. mučeli Grenzhof n. FBR. XII, 13.
Avots: EH I, 828
Avots: EH I, 828
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mučele' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mučele' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (8)
gāzt
gâzt, - žu, - zu (li. góžti "валить; giessen"),
1) tr., giessen:
rīklē gāž bez prāta Stari II, 365;
2) zum Fall, zum Sturz bringen, umstürzen:
mazs cinītis lielu ve̦zumu gāž. viltus mani gāž Rainis. kumeļš mums gāž sē̦tu laukā Kaudz. M. kungs gāž visas malas (visu pasauli) apkārt LP. V, 405, I, 98. reižu gāzt, ein von dem Gutsherrn angewiesenes Stück Wiese od. Acker abmähen. mē̦slus gāzt, den Dünger von dem Wagen aufs Feld werfen. gribēju gāzt lieluo pļavu gar zemi, ich wollte die grosse Wiese abmähen Janš.;
3) intr., giessen, stark regnen:
lietus gāž A. XII, 904. gāž kâ ar spaiņiem LP. IV, 199;
4) bauen, schlagen:
gāž pa ādu, pa galvu! dē̦ls (ar pātagu) gāž pieplakaniski kaŗavīriem pa ciskām LP. IV, 3. Refl. - tiês,
1) sich ergiessen, strömen:
strauts gāžas kr,ākdams upē. ūdens gāžas pār dambi;
2) giessen, stark regnen, strömen:
lietus virs zemes vairs negāzās II Mos. 9, 33. ūdens gāžas zemē kâ spaiņiem LP. VII, 627;
3) strümen, umfallen, einstürzen:
uozuols arī gāzies LP. VII, 346. gāzies savam pretiniekam krūtīs. mučele izkaltusi: tur˙pat kuopā gāzties LP. V, 308. me̦lns suns gāzies pakaļ LP. IV, 235. zirgi kâ viesulis gāzušies uz priekšu LP. VII, 483. mūr,i sākuši virsū gāzties VII, 144. [Vielleicht zu ai. gāhatē "vertieft sich", das seinerseits von W. Miller IF. XXI, 323 zu osset. äw - γäzun "eintauchen" gestellt wird.]
Kļūdu labojums:
4) bauen = 4) hauen
Avots: ME I, 620
1) tr., giessen:
rīklē gāž bez prāta Stari II, 365;
2) zum Fall, zum Sturz bringen, umstürzen:
mazs cinītis lielu ve̦zumu gāž. viltus mani gāž Rainis. kumeļš mums gāž sē̦tu laukā Kaudz. M. kungs gāž visas malas (visu pasauli) apkārt LP. V, 405, I, 98. reižu gāzt, ein von dem Gutsherrn angewiesenes Stück Wiese od. Acker abmähen. mē̦slus gāzt, den Dünger von dem Wagen aufs Feld werfen. gribēju gāzt lieluo pļavu gar zemi, ich wollte die grosse Wiese abmähen Janš.;
3) intr., giessen, stark regnen:
lietus gāž A. XII, 904. gāž kâ ar spaiņiem LP. IV, 199;
4) bauen, schlagen:
gāž pa ādu, pa galvu! dē̦ls (ar pātagu) gāž pieplakaniski kaŗavīriem pa ciskām LP. IV, 3. Refl. - tiês,
1) sich ergiessen, strömen:
strauts gāžas kr,ākdams upē. ūdens gāžas pār dambi;
2) giessen, stark regnen, strömen:
lietus virs zemes vairs negāzās II Mos. 9, 33. ūdens gāžas zemē kâ spaiņiem LP. VII, 627;
3) strümen, umfallen, einstürzen:
uozuols arī gāzies LP. VII, 346. gāzies savam pretiniekam krūtīs. mučele izkaltusi: tur˙pat kuopā gāzties LP. V, 308. me̦lns suns gāzies pakaļ LP. IV, 235. zirgi kâ viesulis gāzušies uz priekšu LP. VII, 483. mūr,i sākuši virsū gāzties VII, 144. [Vielleicht zu ai. gāhatē "vertieft sich", das seinerseits von W. Miller IF. XXI, 323 zu osset. äw - γäzun "eintauchen" gestellt wird.]
Kļūdu labojums:
4) bauen = 4) hauen
Avots: ME I, 620
izgodīt
izguodît (unter izgùodât ), ‡
7) ausreinigen
(mit uô 2 ) Siuxt: ratu smēres mučeles izguodī. zirgiem bij pieputējušas muguras; pa ziemu nevarēja tâ i., bet vasaru izpeldināja.
Avots: EH I, 451
7) ausreinigen
(mit uô 2 ) Siuxt: ratu smēres mučeles izguodī. zirgiem bij pieputējušas muguras; pa ziemu nevarēja tâ i., bet vasaru izpeldināja.
Avots: EH I, 451
muca
muca. Demin. verächtl. mučele, das Fass, die Tonne: Sprw. mucā audzis (audzē̦ts, audzināts), pie spundes baŗuots od. ēdināts, von einem höchst Unwissenden, Einfältigen, Ungeschickten. tukša muca tālu skan. ve̦cas mucas te̦k - lauvienes tesmens tesmens bij pierietējis kâ mučele JK. V, 62. [Dasselbe muca steckt wohl auch in der Phrase krusa mucām nākusi U. "der Hagel ist strichweise (?) gekommen"; richtiger: tonnenweise? In Jürg. bekomme man Phrasen zu hören wie krusas mākuonis mucām ve̦ldamies vietām nuosita labību. - Kontaminiert aus buca und einer auf mnd. mudde "Mutte" beruhenden Form (vgl. Sommer Balt. 129)?]
Avots: ME II, 657, 658
Avots: ME II, 657, 658
pierietēt
I pìeriẽtēt,
1) zuschiessen (von der Milch in der Brust oder im Euter)
U.;
2) sich füllen, anfüllen (mit Milch):
satikuse guovi ar dikti pierietējušu tesmeni LP. VI, 829. lauvene, kuŗas tesmens bija pierietejis kâ mučele JK. V, 1, 62. mātīte atskrēja pierietējusi Pas. III, 324.
Avots: ME III, 286
1) zuschiessen (von der Milch in der Brust oder im Euter)
U.;
2) sich füllen, anfüllen (mit Milch):
satikuse guovi ar dikti pierietējušu tesmeni LP. VI, 829. lauvene, kuŗas tesmens bija pierietejis kâ mučele JK. V, 1, 62. mātīte atskrēja pierietējusi Pas. III, 324.
Avots: ME III, 286
sarkangalvīte
sar̂kangalˆvĩte,
1) Rotkäppchen
R. Sk. 1, 138;
2) eine Schnapsflasche mit rot versiegeltem
Kopf: dzēra viņš..., ka tikai pietika pie miezīša vai sarkangalvītes Auseklis. pie... alus mučeles un "sarkangalvītes" Apsk. v. J. 1903, S. 500.
Avots: ME II, 720
1) Rotkäppchen
R. Sk. 1, 138;
2) eine Schnapsflasche mit rot versiegeltem
Kopf: dzēra viņš..., ka tikai pietika pie miezīša vai sarkangalvītes Auseklis. pie... alus mučeles un "sarkangalvītes" Apsk. v. J. 1903, S. 500.
Avots: ME II, 720
staņķe
staņķelis
tesmens
tesmens Nötk., Saikava, Schibbenhof, Sessw., -ns (U.) od. -ņa (Adl., Arrasch, Bers., Dond., Golg., KL, Ogershof, Schwanb., Selg., Selsau, Tirs.), tesmenis (li. tešmenys Miež.) Lemburg, Sessau, Trik., tesminis Dunika, plur. tesmiņi St., tesmine PIKur., tesms Elv., das Euter: guovs tesmeni (acc. s.) Etn. I1, 91. lauviene, kuras tesmens bija pierietējis kâ mučele JK. V, 62. Nebst li. tešmuô Aass. zu li. tẽšia "schwillt an" und wohl auch le. tasla II, s. dies und Būga KSn. 1, 129 2 (zu li. tešlà "Teig" auch von Leskien Abl. 351 gestellt). Le. desmens dass. hat sein d- vielleicht aus dêt "saugen".
Avots: ME IV, 168
Avots: ME IV, 168