Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mucināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mucināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

izmucināt

izmucinât, tr., fakt. zu izmukt,

1) entfliehen lassen:
es viņu pa tumsu izmucināju laukā Serb.;

2) abstreifen:
izmucini tuo svilpīti A. XIV, 480.

Avots: ME I, 773



mucināt

mucinât,

1) antreiben, anreizen;

2) fliehen lassen
C.;

3) abstreifen:
m. zeķes, svilpi Mar. [In der Bed. 2 u. 3 zu mukt; in der Bed. 1 vielleicht durch musinât beeinflusst.]

Avots: ME II, 658



nošmucināt

nùošmucinât: auch Fehteln; kamā juos n. dzīvus Pas III, 498 (aus Borchow).

Avots: EH II, 97



šmucināt

šmucinât: auch Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Pilda, Sonnaxt.

Avots: EH II, 649


šmucināt

šmucinât Ekengraf, Saikava, Warkl., Wessen, = brucinât, brühen: mazus sivē̦nus šmucina, bet lielas cūkas svilina Saikava. es redzēju pavāriņu ķēves kāju šmucinuot BW. 19262. putrā bārdu šmucināji (Var.: brucināja) 20347, 2. Kausativform zu šmukt I?

Avots: ME IV, 86



uzmucināt

II uzmucinât, aufstreifen Alswig, Mar.

Avots: ME IV, 360