Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mudināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mudināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
apmudināt
atmudināt
iemudināt
[ìemudinât,
1) aufmuntern:
viņš mani iemudināja uz lasīšanu Nigr., Ruj.;
2) hineinzugehen mahnen:
bē̦rnu istabā Arrasch.]
Avots: ME II, 46
1) aufmuntern:
viņš mani iemudināja uz lasīšanu Nigr., Ruj.;
2) hineinzugehen mahnen:
bē̦rnu istabā Arrasch.]
Avots: ME II, 46
izmudināt
[izmudinât, ermunternd, antreibend hinausbekommen: izm. puišus pie darba Nigr. Refl. - tiês, zur Genüge mudināt.]
Avots: ME I, 773
Avots: ME I, 773
mudināt
mudinât [li. mudinti "beleben, aufwecken"], fakt. zu mudêt I, tr., antreiben, anspornen, anpurren: zirgus MWM. XX, 322. kādi ve̦lti trejdeviņi tavu sirdi mudināja? BW. 14336. viņš tuos, kas vēl snauž, skubinās un mudinās uz lasīšanu Vēr. I, 1304. man sirds mudina uz vemšanu, es wird mir übel ums Herz Sassm. mudināja dzīties pēc gaismas Vēr. I, 1309. Refl. - tiês,
1) einander anspornen, auffordern, ermuntern:
viņi mudinās cits citu uz nedarbiem;
2) sich anpurren etwas eilig zu tun
Spr.: mudinies nu augšām, stehe schnell auf Mat. mudinies pruojām! Kand. - Subst. mudinãjums, die Ermunterung, Anspornung; mudinâšana, das Anspornen, Ermuntern; mūdinâšanâs, das gegenseitige Anspornen, Ermuntern; mudinâtãjs, der Ermahner, Ansporner: Sprw. labs mudinātājs ir pusdarba darītājs. Zu mudrs.
Avots: ME II, 658, 659
1) einander anspornen, auffordern, ermuntern:
viņi mudinās cits citu uz nedarbiem;
2) sich anpurren etwas eilig zu tun
Spr.: mudinies nu augšām, stehe schnell auf Mat. mudinies pruojām! Kand. - Subst. mudinãjums, die Ermunterung, Anspornung; mudinâšana, das Anspornen, Ermuntern; mūdinâšanâs, das gegenseitige Anspornen, Ermuntern; mudinâtãjs, der Ermahner, Ansporner: Sprw. labs mudinātājs ir pusdarba darītājs. Zu mudrs.
Avots: ME II, 658, 659
mudināt
I mudinâl: mudinājuot ienaidu pret vāciešiem Pēt. Av. I, 55. Refl. -tiês,
2): sich beeilen:
Liene jau tâ mudinājas ar kartupeļu ņemšanu Seyershof. gan viņa gāja, mudinājās manīga Vindedze 139.
Avots: EH I, 828
2): sich beeilen:
Liene jau tâ mudinājas ar kartupeļu ņemšanu Seyershof. gan viņa gāja, mudinājās manīga Vindedze 139.
Avots: EH I, 828
mudināt
mudināt
pamudināt
pamudinât, [pamudît Lis.], tr., aufmuntern, antreiben, anspornen: tas pamudināja ārstus meklēt pēc cē̦luoņiem Vēr. II, 214. [Refl. pamudîtiês, sich beeilen: p. ar braukšanu Lis.]. Subst. pamudinãjums, die Ermunterung, Anspotnung, Ermahnung; pamudinâšana, das Antreiben; pamudinâtãjs, wer aufmuntert, antreibt: labs pamudinātājs pusdarba darītājs.
Avots: ME III, 73
Avots: ME III, 73
piemudināt
I pìemudinât, einen schlechten Geruch od. Geschmack annehmen lassen: p. trauku N.-Peb.; p. putru Saikava.
Avots: ME III, 274
Avots: ME III, 274
piemudināt
II pìemudinât, längere Zeit hindurch antreiben, anspornen: kuo nu tādu sliņķi piemudināsi? Bauske.
Avots: ME III, 274
Avots: ME III, 274
samudināt
samudināt
II samudinât, tr., anfeuern, zu etwas ermutigen Celm.: tas mani... samudināja spert šuo suoli Rainis. Lība, samudināta... Pasaules lāpītājs 23.
Avots: ME II, 689
Avots: ME II, 689
uzmudināt
uzmudinât, antreiben, anspornen: uzmudināt uz labiem darbiem. Refl. -tiês, einander antreiben, anspomen. Subst. uzmudinãjums, der Antrieb: uzmudinajumi uz jauniem nuoziegumiem Vēr. I, 1251.
Avots: ME IV, 361
Avots: ME IV, 361
Šķirkļa skaidrojumā (7)
iejodināt
ìejuodinât A. XIV, 2, 314 (aus Serben) "?" [In Ottenhof und Marzenhof bedeute es: uzmudināt (man ar gribas ēst: viņš mani iejuodināja); in Ronneb. - Illusionen einflössen: iejuodinājis bē̦rnu uz tirgu un nu vairs nelaiž Wenden. kad bē̦rnus iejuodina ("satrakuo, ieskubina"), tad ilgi tie nevar aprimties Nötk.].
Avots: ME II, 23
Avots: ME II, 23
pusdarbs
pusdar̂bs, die halbe Arbeit: Sprw. žāvājuoties tik pusdarba darīsi. labs mudinātājs ir pusdarba darītājs. Uoliņiem bij kaudze pat˙laban pusdarbā (halbgetan, halbverrichtet) Kaudz. M. 24.
Avots: ME III, 424
Avots: ME III, 424
skurināt
skurinât: auch AP.; "purināt" Bers., Fest., Nötk.; "uzmudināt, uzjestrināt" Lems.: nevajag uotru s.; lai dara pats, kâ grib. Zur Etymologie vgI. auch Wood Post-consonantal w in Indo-European 43.
Avots: EH II, 516
Avots: EH II, 516
studzināt
studzinât,
1) drohend schwingen, fuchteln:
st. kam dūri gar de̦gunu Kurs., Frauenb., Kalleten; schnell hin und her resp. auf und ab oder vorwärts und zurück bewegen Stenden, (vom Geschlechtsakt) Turlau, Lennew.: ērzelis studzina savu mīsli MSil., Naud. Jancis pimpi studzināja BW. 35078. studzini, brālīti, sav[u] labu lietu! 35534; puišiem tāds ieradums pīpi zuobuos studzināt Naud.; "bakstīt" Frauenb.; schütteln Frauenb.: kāp man (ābelei) virsū, studzini, purini! BW. VI, S, 154; "samudināt, saskubināt" Grünwald; "= stedzinât II" Schibbenhof; 2) "etwas lange in der Hand halten" (?): studzināja tuo krūzīti tik ilgi, kamē̦r izsvieda ar Swehthof; 3) studzināt (vielleich mit -ū-?), sich langsam vorwärtsbewegwn, bes. Vom langsamen Fahren Salis. Refl. -tiês, = raustīties, Zuckungen habeh: kamdēļ tu tâ studzinājies, vai nevari mierīgi gulēt? Dond. studzinâ(ties) 1 wohl nebst stugurêt zu norw. stauka, anfrk. stūkan "stossen", obd. stauchen "mit dem Fuss stossen; steif in die Höhe stehen machen", li. stúgti "in die Höhe stehen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616 f., s. auch Būga KSn. I, 222); zur Bed. 3 vgl. Speziell li. stauginėti "schlendern" (wozu Walde l. c. 617).
Avots: ME IV, 1100, 1101
1) drohend schwingen, fuchteln:
st. kam dūri gar de̦gunu Kurs., Frauenb., Kalleten; schnell hin und her resp. auf und ab oder vorwärts und zurück bewegen Stenden, (vom Geschlechtsakt) Turlau, Lennew.: ērzelis studzina savu mīsli MSil., Naud. Jancis pimpi studzināja BW. 35078. studzini, brālīti, sav[u] labu lietu! 35534; puišiem tāds ieradums pīpi zuobuos studzināt Naud.; "bakstīt" Frauenb.; schütteln Frauenb.: kāp man (ābelei) virsū, studzini, purini! BW. VI, S, 154; "samudināt, saskubināt" Grünwald; "= stedzinât II" Schibbenhof; 2) "etwas lange in der Hand halten" (?): studzināja tuo krūzīti tik ilgi, kamē̦r izsvieda ar Swehthof; 3) studzināt (vielleich mit -ū-?), sich langsam vorwärtsbewegwn, bes. Vom langsamen Fahren Salis. Refl. -tiês, = raustīties, Zuckungen habeh: kamdēļ tu tâ studzinājies, vai nevari mierīgi gulēt? Dond. studzinâ(ties) 1 wohl nebst stugurêt zu norw. stauka, anfrk. stūkan "stossen", obd. stauchen "mit dem Fuss stossen; steif in die Höhe stehen machen", li. stúgti "in die Höhe stehen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 616 f., s. auch Būga KSn. I, 222); zur Bed. 3 vgl. Speziell li. stauginėti "schlendern" (wozu Walde l. c. 617).
Avots: ME IV, 1100, 1101
štuidīt
štuidît: "(pa)mudināt" Nigr., (prs. štuidu) Schönberg, "rīdīt, pucināt" Domopol, Meiran; "(etwas) machen lassen, aber dabei stören" (mit uî 2 ; prs. štuidīju) Schibbenhof; (be)lehren (einen, dem es nicht gefällt) Amboten, Schrunden; jem. ausfragen, was, wann und weshalb er etwas getan hat (prs. štuîdu 2 ) Alt-Autz.
Avots: EH II, 656
Avots: EH II, 656
urdīt
ur̃dît,
1): auch Lemb., Trik., Waidau, (mit ùr 2 ) Meselau; nicht in Ruhe lassen, beständig hin und her treiben;
"tirdīt" (mit ur) Stom.; lai mudinātu tuos un urdītu uz darbu Jauns. Nesk. saulē 23, dzirdēja saimnieci urdām saimnieku, lai ... ejuot sūdzēties Janš. Līgava I, 78. Refl. -tiês, ‡
2) andern keine Ruhe lassen:
kuo tu ùrdies 2 Fehteln.
Avots: EH II, 714
1): auch Lemb., Trik., Waidau, (mit ùr 2 ) Meselau; nicht in Ruhe lassen, beständig hin und her treiben;
"tirdīt" (mit ur) Stom.; lai mudinātu tuos un urdītu uz darbu Jauns. Nesk. saulē 23, dzirdēja saimnieci urdām saimnieku, lai ... ejuot sūdzēties Janš. Līgava I, 78. Refl. -tiês, ‡
2) andern keine Ruhe lassen:
kuo tu ùrdies 2 Fehteln.
Avots: EH II, 714
vazot
vazuôt,
1) = vazât 1: pīlīte... vazuoja kungu gar zemi Pas.IV, 350 (ausN.-Bartau);
2) "darbu strādāt; uz reizu sākt ķadu darbu strauji strādāt" Dickeln. Frauenb., Kosenhof; von einer heftigen, hastigen, unüberlegten Tätigkeit gesagt
Lennew., Sessw.: šie tik vazuo ar pļaušanu Sessw. nu tik sāc vazuot pļaut, lai pakaļējie paliek pakaļā! Frauenb. vazuo vaļā! fang (schnell) an! AP., Erlaa, Selburg, Serben, Siuxt, Wahnen: vazuo vaļā ar siena pļaušanu (fang an zu mähen)! Frauenb. saucienu "vazuo vaļām!" kuo tikai kāršu spē̦lmaņi lietuo savā darbā Janš. Līgava I, 320;
3) schnell gehen
(AP., Erlaa, Frauenb., Siuxt), fahren, reiten: vazuo vaļā! fahre schnell! (prahlerisch gesagt) AP. Kristiņa . . . kāpj zirgam mugurā un sāk vazuot uz baznīcu Plūd. LR. III, 60;
4) = vazât 4, (mit etwas Langem, z. B. einem Strick Schibbenhof) schlagen, prügeln Erlaa, Frauenb., Lenzenhof, Lindenberg, Nötk., N.-Peb., Platohn, Raiskum, Ronneb., Rosenberg, Selburg, Serben; "pamudināt kādu, lai sāk kauties" Frauenb. Zur Bed. 2 ("vazuo vaļā!") vgl. das gleichbed. sukā vaļā!
Avots: ME IV, 488, 489
1) = vazât 1: pīlīte... vazuoja kungu gar zemi Pas.IV, 350 (ausN.-Bartau);
2) "darbu strādāt; uz reizu sākt ķadu darbu strauji strādāt" Dickeln. Frauenb., Kosenhof; von einer heftigen, hastigen, unüberlegten Tätigkeit gesagt
Lennew., Sessw.: šie tik vazuo ar pļaušanu Sessw. nu tik sāc vazuot pļaut, lai pakaļējie paliek pakaļā! Frauenb. vazuo vaļā! fang (schnell) an! AP., Erlaa, Selburg, Serben, Siuxt, Wahnen: vazuo vaļā ar siena pļaušanu (fang an zu mähen)! Frauenb. saucienu "vazuo vaļām!" kuo tikai kāršu spē̦lmaņi lietuo savā darbā Janš. Līgava I, 320;
3) schnell gehen
(AP., Erlaa, Frauenb., Siuxt), fahren, reiten: vazuo vaļā! fahre schnell! (prahlerisch gesagt) AP. Kristiņa . . . kāpj zirgam mugurā un sāk vazuot uz baznīcu Plūd. LR. III, 60;
4) = vazât 4, (mit etwas Langem, z. B. einem Strick Schibbenhof) schlagen, prügeln Erlaa, Frauenb., Lenzenhof, Lindenberg, Nötk., N.-Peb., Platohn, Raiskum, Ronneb., Rosenberg, Selburg, Serben; "pamudināt kādu, lai sāk kauties" Frauenb. Zur Bed. 2 ("vazuo vaļā!") vgl. das gleichbed. sukā vaļā!
Avots: ME IV, 488, 489