aizmudrīt
àizmudrît,
1) weg-, hinlocken
Gr. - Essern;
2) gewandt und schnell weg-, hingehen:
sadzinis guovis mājā, tâ i aizmudrīja uz upīti Bers., Laudohn.
Avots: ME I, 41
1) weg-, hinlocken
Gr. - Essern;
2) gewandt und schnell weg-, hingehen:
sadzinis guovis mājā, tâ i aizmudrīja uz upīti Bers., Laudohn.
Avots: ME I, 41