apsmurināt
‡ apsmurinât, betrüben: nu mana dvēsel[e] apsmurināta Elger Evang. Joh. 12 27. Refl. -tiês, sich betrüben; ergrimmen Elger Evang. Joh. 11,33.
Avots: EH I, 115
Avots: EH I, 115
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'murināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'murināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
izmurināt
izmurināties
‡ izmurinâtiês, Hindernisse überwindend heraus-, hinauskriechen Smilten: pīlē̦ns izmurinājies nuo perēkļa Trik.
Avots: EH I, 468
Avots: EH I, 468
murināt
I murinât: murineln Preekuln n. BielU.; te̦kulis pieliek purnu pie aitas sāniem un murina: mur, mar, mur! Iw. aita, jē̦rus aicinādama pie sevis, murina Frauenb., Salis. aita jē̦rus murina ("?") un zīdina Salis. murināšanu dzird, kad katlā lē̦ni vārās barība Frauenb.
Avots: EH I, 833
Avots: EH I, 833
murināt
I murinât, intr., murren: žīds murina pātarus Gold. tā lampačuoja ē̦damistabā iekšā, pie sevis murinādama Lautb. [sāka kaķis murināt BW. 35180, 1. - Zu li. muróti (in Dusetos) "brüllen"?]
Avots: ME II, 669
Avots: ME II, 669
murināt
murināt
nomurināt
nomurināt
nùomurinât Bers., Dond., nùomurît U., tr., abquälen, abmarachen: [lāci nuomurināt U., einem Bären den Rest geben]: zirgus nuomurīt Līn.; nuomurīt, töten, bei Seite schaffen Manz.: [nāvi nuomurījis un viņas varu salauzījis Fürecker.] Refl. - tiês, sich abquälen: caurus deviņus gadus tur nuomurījāmies tous kar,ā pārspēt Dünsb.
Avots: ME II, 823
Avots: ME II, 823