murkšķināt
mur̂kšķinât, mur̂kšinât, intr., tr.,
1) schlabbern:
murkšķina kannā kâ cūka drabiņus Manz.;
2) murkšķinādams viņš nuoliecās Izgl.;
3) murkšķinât, meckern
Peb. n. U.: [āzis murkšķina N. - Peb.].
Avots: ME II, 670
1) schlabbern:
murkšķina kannā kâ cūka drabiņus Manz.;
2) murkšķinādams viņš nuoliecās Izgl.;
3) murkšķinât, meckern
Peb. n. U.: [āzis murkšķina N. - Peb.].
Avots: ME II, 670