Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'muts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'muts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

muts

muts, das Dach: mutu munēt, das Dah decken Raipol, Dricē̦ni.

Avots: ME II, 675


muts

I muts, -s Auleja, Lixna, = mute, Mund.

Avots: EH I, 837


muts

II muts Warkl. "muošķis, spuoks". Wohl im Satzsandhi nach -s aus smuts (s. dies) entstanden.

Avots: EH I, 837


mutslauce

mutslauce, mutslaucis: acc. s. mutslauci Pas. VIII, 322; X, 483; loc. s. mutslaucī Pas. XII, 385 (aus Ronneb.).

Avots: EH I, 837


mutslauce

mutslauce U., mutslaũcis Smilt., mutslauķis, mutslaũks Smilt., mutslaukulis, das Schnupftuch: tautas dziesmās daudzinātais nē̦zduogs nav vis mutslaucis PS. vajaguot dievmaizi nuo mutes izņemt, mutslaukulī mājā pārnest LP. VII, 237. [mutslauce n. U. auch - ein Tuch, das um den Hals oder in der Hand getragen wird.]

Avots: ME II, 675, 676


mutslauks

mutslaũks (unter mutslauce): auch Sussikas.

Avots: EH I, 837


smuts

smuts: "kluss, lē̦ns, tūļīgs cilvē̦ks (als Schimpfname)" Warkl.; s. sakumus asinā Tdz. 57486.

Avots: EH II, 541


smuts

smuts, ein Drachen Pas. III, 287 (aus Lixna), Zalmuiža u. a.; der Teufel IV, 42 u. a. (Infl.). Aus r. смутъ "не доброе дѣло"?

Avots: ME III, 970

Šķirkļa skaidrojumā (3)

balamute

balamute: auch Kaltenbr. (fem. g.), Linden (comm.), balamutis - auch Grenzhof, Kaltenbr., muts">balamuts, -a Zvirgzdine: ve̦cais tē̦vs, balamute BW. 2201, 2. taids liels balamuts ni tē̦va, ni mātes nebīstas Zvirgzdine. Zu diesem Wort s. auch P. Sdnmidt FBR. VII, 8.

Avots: EH I, 200


mucs

[mucs, das Dach Cibla FBR. VI, 45; vgl. muts.]

Avots: ME II, 658


salīdzināt

salīdzinât,

1) tr., ebnen, glätten, gleich(mässig) machen:
kalnaina, lejaina taut[u] istabiņa; diedama, lē̦kdama salīdzināju (Var.: pielīdzināju; nuolīdzināt) BW. 24097. smuts papūte un salīdzināja visu zemi Pas. III, 289 (aus Lixna). Gaisiņš sāka salīdzināt saburzījušās ūsas JR. V, 61;

2) tr., versöhnen, zurn Vereine, zum Vertragen bringen
U.: ... salīdzina tuo atkal ar savu tē̦vu Glück I Sam. 19;

3) tr., intr., vergleichend gegenüberstellen
U., vergleichen: dažādas lietas nevar salīdzināt. kas esi tu, ar mani salīdzinuot? Krilova pasakas 81. salīdzināma zinātne, eine vergleichende Wissenschaft. Refl. -tiês,

1) sich begleichen
N. -Peb., Spr.; sich versöhnen,"Bund aufrichten" Für. I (unter līdz): mēs ar kaimiņu e̦sam jau salīdzinājušies N. -Peb. salīdzinājās savā starpā... maksas pēc Glück I Kön. 5;

2) sich vergleichend gegenüberstellen, sich vergleichen.
- Subst. salĩdzinâšana,

a) das Ebnen, Glätten;

b) das Versöhnen; die Versöhnung
U.; salīdzināšanas upuris, das Sühneopfer Brasche;

c) das Vergleichen;
salidzinâšanâs,

a) Sichversöhnen;

b) das Sichvergleichen;
salĩdzinãjums,

a) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Ebnens, Glättens; des Versöhnens;

b) der Vergleich:
mūzējam būs arī jāievē̦ruo... kaimiņu tautu dzīves un darbu liecības, lai būtu iespējams izdarīt salīdzinājumus RKr. X, 5; salĩdzinâtãjs,

a) wer ebnet, glättet;

b) der Versöhner
U.;

c) wer vergleicht.

Avots: ME II, 672, 673