Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nīcība' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nīcība' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

iznīcība

iznĩcĩba, die vergänglichkeit, Hinfälligkeit: rudens vēji balsi baigu iznīcības dziesmu pauž Treum.: tâ miesas iznīcībai mēs līdza nemirsim JR. IV, 28.

Avots: ME I, 776


nīcība

nĩcĩba, die Vergänglichkeit, das Hinschwinden: viņš ir redzējis sieviešu mīlestības nīcību Vēr. I, 1193. viss, kas uz dzīvību še ruodas, par ve̦rgu kalpuo nīcībai Dünsb. [arī es daudz e̦smu duomājis par nāvi un nīcību Janš. Dzimtene V, 398.]

Avots: ME II, 746

Šķirkļa skaidrojumā (6)

kļūmīgs

kļũmîgs, unglücklich, verhängnisvoll: draugi, kālab gan šis truoksnis kļūms? RA. kļūmi ķē̦rcuot vārnu bari brūniem plūdiem pāri skrej Treum. kļūmā slimība Plūd. Rakstn. II, 380. nāve, nenāc mani atduot iznīcībai kļūmai Krūza. tur aiz tumšā, kļūmā meža A. XXI, 34. tev aizvest tālē kļūmā, nezināmā A. XX, 587. me̦lns mūris pacēlās iz kļūmajiem bezdibeņiem Plūd. sev cisas uztaisu uz nātrām, ne gulēt iet pie tāda kļūma (Ungeheuer, Missgeburt) Druva I, 37. [Nach U. ist kļūms gleichbed. mit kļūme.]

Avots: ME II, 240


lūzma

lûzma, der Wirrwarr, die Menge, Masse: tikai iznīcības draudas mani lūzmā attur MWM. III, 413. tirgū bija lūzma ļaužu Grünh.

Avots: ME II, 520


neiznīcinība

ne-iznĩcinĩba, die unvergänglichkeit: iznīcībā vēl vaidē̦dams, gaidu, līdz būšu dievu re̦dzē̦dams iekš neiznīcības Kaudz. M.

Avots: ME II, 715


pievirzīt

pìevirzît, tr., nähern, näher rücken. Refl. -tiês, auch pìevirztiês Celm.,Vank., sich nähern, näher rücken (intr.): trīsē̦dams viņš pievirzās saviem biedriem Jaun. mežk. 53. "nu tagad mēs e̦sam vieni", Marija sacīja, saķe̦rdama viņa ruokas un pievirzīdamās tuvāk Vēr. II, 143. (laime), pie kuras . . . sirds ar bijāšanu pievirzās Vēr. II, 90. varuot manīt, ka daba pamazām pievirzuoties puostam un iznīcībai Pūrs I, 25.

Avots: ME III, 311


zūstība

zūstĩba "?": virszemes zūstība un nīcība Seifert Chrest. III, 318. lai cerības izšķīstu zūstībā A. v. J. 1896, S. 652. Ein Neologismus.

Avots: ME IV, 755


zveņģe

I zveņģe,

1) zveņģe Wid., Vīt., zveņģis Allunan n. U., Grobin, Katzd., Vīt., (mit eņ̃ ) Dond., Dunika, Kalleten, eine Jauchgrube;
zveņģis, eine Mistgrube Brasche Kâ Palejas Jānis; zveņģis U., ein Wasserloch; zveņģe Biel. n. U., Ellei, Sessau, Vīt., (mit eņ̃ ) Nauditen, zveņ̃ģis N. - Bartau, eine Pfütze auf dem Wege; zveņ̃ģis N. - Bartau, ein nasser, schlecht fahrbarer Weg: kūtī nav pakaisīts; tur tāds zveņģis, ka kājas strieg kâ purvā Dond. zveņģe kūts priekšā... piebē̦rta Janš. Dzimtene 2 I, 352. meitas beŗ saslaucītuos gružus laidara zveņģē Janš. cūka vārtās pa zveņģi Dunika. cūka iegāzās zveņģī, ka dubļi nuošļakstēja vien Grobin. pa ellīguo zveņģi laipuodams A. v. J. 1892, S. 311. (figürlich) ka tie elles zveņģē virtu! möchten sie im Höllenpfuhl kochen! Mag. XX, 3, 42. elles zveņģī tu, grē̦ku pagale, nāksi! Vīt. senčiem vē̦rgu zveņģē slīkstuot Aus. I, 2. atstāt tautu vērdzības zveņģuos B. Vēstn. negants zveņģis Veselis Saules kaps. 162. puosta un iznīcības zveņģē Druva I, 1101;

2) comm., ein betrunkener Mensch
(mit èņ 2 ) Gr. - Buschh.;

3) comm., ein durchnässter Mensch
(mit èņ 2 ) Gr. - Buschh.

Avots: ME IV, 770, 771