nīdināt‡ *nīdinât, zu erschliessen aus sanīdinât und aus dem nom. ag. *nīdinātājī (> tahm. nīdantei) BWp. 1024, 1, die Hassenden.Avots: EH II, 26
sanīdinātsanīdināt,1) verhasst machen Für. I (unter nīst);2) (mit î) verfeinden Walk, Nötk., Mar., Schwanb., Lös., Druw., Sessw., Bolwen: ļaunas mēles gribēja mūs sanîdinât Jürg., Fehsen, Schibbephof, Bers., Dunika, N. -Peb., Neuhausen. sanīdināt (aufhetzen) arī meitu pret saimnieku Mitau, Ligat.Avots: ME II, 693