nīkšķis
nīkš(ķ)is,
1) ein Jammernder, Weinerlicher:
visi tie nīkšķi un gaudu Pēteŗi man atriebušies Duomas I, 602. es zināju, ka neesi vis nīkšķis, bet vīrs ib.;
2) der Verderber, der Böse, Feind
L., U.
Avots: ME II, 747
1) ein Jammernder, Weinerlicher:
visi tie nīkšķi un gaudu Pēteŗi man atriebušies Duomas I, 602. es zināju, ka neesi vis nīkšķis, bet vīrs ib.;
2) der Verderber, der Böse, Feind
L., U.
Avots: ME II, 747