Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nīkulis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nīkulis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

nīkulis

nīkulis [auch Wohlf., Wenden], f. - le, der (die) Quienende, Hinsiechende, Verkommende, der Krepierling: ja raudzību plācenis labi neizduodas, tad bē̦rns būšuot nīkulis Etn. II, 61. tādi sirguoņas un nīkuļi Duomas III, 202. garīgi nīkuļi A. XI, 50. guovju gani nīkulīši BW. 29352. beidzuot nīkulei ādā ieviesušies luožņātāji LP. V, 183.

Avots: ME II, 747

panīkulis

‡ panīkulis Gramsden, ein verkommener Mensch.

Avots: EH II, 160

Šķirkļa skaidrojumā (2)

nīkonis

nĩkuonis,

1) das Verderben, der Ruin, die Verwesung
L.: kaps visiem nīkuoņa bedre, im Grabe der Verweslichkeit endigt sich alle Hoheit L. lai lāsts un nīkuonis! U. b.;

2) "сухотка" Wid.;

3) nĩkuonis, f. - ne, = nīkulis: tādi nīkuoņa vārgulīši Kronw. vai lai ar nīkuoņiem zē̦niem spēlējuos? Poruk. svē̦tās meitas nīkuones (sic!) Tr. IV, 220.

Avots: ME II, 747

šļemba

šļe̦mba, comm., ein ungewandter, ungeschickter Mensch Wilzen n. Etn. I, 139; einer, der lange (langsam) isst; "nīkulis" Naud. n. Etn. I, 139.

Avots: ME IV, 70