Paplašinātā meklēšana

naša, ‡

2) = nasta: tādu našu nuokŗāvis, ka tikkuo spēj nest Siuxt; ‡

3) Schilf, das im Frühjahr aus dem See ausgespült wird
Lubn. (vgl. naši und našļi).

Avots: EH II, 6

naša r. нóша "Last"], der Fang der Fischer, die beute Tals. Zu nest, li. naša "Ertrag".

Avots: ME II, 694

našaîns, voll mit durch die Überschwemmung zusammengetragenen Gewächsteilen, Sand u. a.: šuogad siena laikā upe siens tāds našains Tirs. n. RKr. XVII, 69.

Avots: ME II, 694

panaša Mar., = pamina.

Avots: ME III, 75

sanašas, Zusammengetragenes U.: es dziesmiņu izdziedāju nuo upītes sanašām (Var.: sanešļām, salašām) BW. 590. jūras sanašas.

Avots: ME II, 692

‡ atderinât saderību Dünsb., eine Verlobung annullieren. Refl. -tiês, s. unter atderêt; ‡ Subst. atderinašanâs, das Annullieren einer Verlobung seitens des Verlobten resp. der Verlobten: atderināšanās nuo līgavas puses bija visai viegli izdarāma Janš. Dzimtene II, 316.

Avots: EH I, 138

‡ bul˜durīgs,

1) undeutlich gesprochen
(?): valuoda skanēja tik buldurīgi, ka saprast varēja vien dažus re̦tus vārdus Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 154; "unbestimmt" N.-Peb.: buldurīga runašana; "zusammenhangslos" Salis;

2) "geschwätzig"
Trik.;

3) "unwahrhaftig"
Jürg.;

4) "aušīgs" Arrasch, N.-Peb., "ākstīgs, ālīgs" Schwitten, "sich zwecklos bewegend" Arrasch, Trik., "juokains" Trik.

Avots: EH I, 250, 251

‡ iznasa (li. ìšnaša "das Hinaustragen") Warkl., gew. iznasas Gr.-Buschh., Warkl. "abgetragene Kleider".

Avots: EH I, 468

knašs, schnell, rasch, hurtig: muļķītis knašām kājām aizsteidzas LP. IV, 152. knaša, knasā tautu meita BW. 11873. knaša braukšana, schnelles Fahren. Subst. knašums, die Raschheit, Eile, Hurtigkeit. [knas - etwa durch Metathese aus nask -? Vgl. nasks.]

Avots: ME II, 243

našumi Selg. n. Etn. IV, 148, = naša.

Avots: ME II, 694

nest (li. nèšti, [slav. nesti "tragen"]), ne̦su, nesu, tragen, bringen: nastu, sienu, rudzus. gāju kalnu mēģināt, vai kājiņas galvu ne̦s; ja kājiņas galvu nesa, galva nesa paduomiņus BW. 19657. Sprw.: kuo nevar celt, tuo nevar nest. kas labprāt ne̦s, tam labprāt uzkrauj. augsti de̦gunu nest, die Nase hoch tragen; ze̦mu acis nenesiet! Ltd. 1239. jumīšus duod aitām, lai aitas ne̦stu jēriņus pārā Etn. II, 115. ābele nesīs augļus LP. V, 216. grē̦kus nest, die Sündenschuld tragen. cilvē̦kmīlestības upuri, kruodzniekam me̦slus nest Ap. brūces, nāvi, puostu nest RKr. VIII, 9. vēsti, zin,u nest, Nachricht bringen: man zīlīte ziņu nesa: jauni radi bāli- ņuos BW. 1257 vārdu nest, einen Namen fūhren: man jāne̦s brūtes vārds BW. 14876. kam bij man tik jaunai atraiknītes vārdu nest? 27859. tiesas, tiesu nest, Recht bringen: mazs, mazs vīriņš par pasauli tiesas ne̦s (Rätsel) RKr. VII, 153. bise labi ne̦s die Flinte schiesst Weit Vīt. ratiņš ne̦s slaiki, gruodi, das Spinnrad spinnt lose, drall U. kuo nagi, kājas, zuobi ne̦s aus allen Leibeskräften, soviel man vermag: grābj, rauj, lielās, kuo nagi ne̦s. zaldāts zuolē ve̦lnu, kuo nagi ne̦s. nu gāja visi, kuo kājas nesa LP. VI, 244. jāgrauž maitas gaļa, kuo zuobi ne̦s III, 7. Relf. -tiês,

1) sich richten, verlangen:
[sirds ne̦sas (sehnt sich) pēc mātes U.] viņam prāts ne̦sas uz augstām lietām. viņam tagad ne˙maz prāts(sirds) nenesās skatīties uz putniņiem Vēr. II, 1296;

2) um die Wette tragen:
iesim nesties LP.;

3) sich aufführen, stolzieren:
Annēniešu puišu dēļ es tik daiļi nenesuos BW. 10325. diezgan staltas panāksnieces, kaut tik stalti ne̦sušās! 20404. tu tâ˙pat glīti ne̦suoties kâ viņš Janš. cik jauka tam iešana un nešanās Janš.;

4) tragend sein (vom Vieh);

[5) umgehen mit, sich beschäftigen:
viņš ne̦sas ar grūtām duomām U. Nebst nẽ̦sât, nasta u. a. wohl zu ai. našati "erreicht, erlang", gr. ποδηνεχής "bis zu den Füssen reichend" und(?) got. ganah "genügt" u. a., s. Trautmann Wrtb. 198, Walde Wrtb. ² 506 f., Boisacq Dict. 251, Braugmann IF. XII, 156].

Avots: ME II, 733, 734

nùoliecinât, ausleeren (??): ja jums būtu taisījis kāzas, tad ... guovs būtu nuotē̦rē̦ta, apcirkņi - nuoliecināti, labs naudas grasis izgājis Dünsb. Bērnu audzinašana 11. Zu nùolìekt 2?

Avots: EH II, 63

spîdinât: tuo (scil.: istabiņu) spīdina tautu māte Tdz. 46584. izkapti pār ple̦cu spīdinādama (glänzen lassend) Jaun. Ziņas 1938, No 14. saule spīdināja baltuo krūti A. Brigadere Sk. v. 89. ‡ Refl. -tiês, wiederholt aufleuchten machen: bē̦rni spîdinājas ² ar spičkām (Zündhölzchen entzündend) Seyershof. ‡ Subst. spidinâšana, das Glänzenmachen: uguņu dedzinašanā un spīdināšanā Atpūta, No 373, S. 7.

Avots: EH II, 552

trakšķinât, freqn., fakt., schallnachahmendes Verbum, krachen, knarren machen Vīt.; klappern, schnarren (wie eine Maulwurfsscheuche) Schibbenhof; mit den Zähnen klappern Gold.; mit der Zunge klatschen Schonberg; mit den Fingern (auf der Tischplatte) trommeln Gold.; vom Klappern des Storchs gesagt Widdrisch, vom Singen des Staars Gr.-Salwen, von gewissen Stellen im Gesang der Nachtigall Bers., Lennew., Ruj., Salgaln, Vīt.: kuo tu vienmē̦r tâ trakšķini? Schönberg. vāverīte trakšķināja ar meitām maltuvē BW. 2353. tas putns skaisti trakšķina Meselau. strazdi svilpj, trakšķîna Janš. Bandavā II, 425. lakstīgala trakšķināja (Var.: trikšināja) BW. 30614, 6 var. lakstīgala trakšķina, kad tās dziesma līdzinās arkla vārstuves klabinašanai Bers.

Avots: ME IV, 219