Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'naigs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'naigs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

naigs

naîgs,

1): auch (mit ai ) Daigone, (mit aî 2 ) Frauenb.: naigi apsmērēja maizi Frauenb. Sausupītes ... naigā dunēšana Janš. Paipala 34.

Avots: EH II, 3

naigs

naîgs [auch Prl.],

1) schnel, flink, hurtig, fix
[C., Arrasch, N.-Peb., Kl., Bers., Linden in Livl.], Kand.: viņš spēra naigus suoļus uz priekšu Pav. skrej naigāki! Kand.;

2) schlank
Ruj. n. U.; "lang": naîgas 2 pupas, kaņepes Grünh.];

3) fest;

4) schönen
Diez n. U.;

[5) naigi (Adv.) zirgus nuobraukt U., die Pferde stark abfahren (angreifen)].

Avots: ME II, 689

snaigs

snaigs: snaîga 2 meita Seyershof. smuki, snaîgi 2 sivē̦ni ebenda.

Avots: EH II, 541

snaigs

snaigs, = snaiks, slaiks, schlank U.: snaigs 2 kuoks Karls. snaiga sila priede BW. 18586, 13 var. snaiga ("?") pūra ve̦dumīn[u] 26357 var. snaiguo priežu starpā Kaln. Uozuolk. m. 112. egles snaigas Apskats 1903, S. 295. zirgu snaigie kakli Plūd. Rakstn. II, 278. kad stāv, tad snaigs; kad apgriežas, tad stuburains RKr. VII, 204. snaigums U., die Schlankheit. Nach Leskien Abl. 284 zu sniegt.

Avots: ME III, 971

snaigstīt

snaîgstît Kr., (mit aî 2 ) Bl., -u, -ĩju, freqn. zu sniegt, mit dem Kopfe wippen (wie Pferde in der Hitze) L., U., hin und her reichen, schlenkern Bl. I, 131, wiederholt strecken: pēc manis kâ snaigstīji ruociņas MWM. VI, 92. viņš snaigsta pakakli augšup, lejup Duomas IV, 233. Refl. -tiês Karls. (mit aĩ), sich etwas zu erreichen, abzureichen (z. B. Äpfel vom Baume) bemühen U., (mit ai ) C., Lennew.: zirgi pēc zaļās zâlītes snaigstījas Seibolt; "lakstīties ap jauniem sieviešiema Siuxt.

Avots: ME III, 971

Šķirkļa skaidrojumā (6)

snaidrs

snaidrs, = snidrs, naigs">snaigs, schlank: ar snaĩdruo augumu Janš. Dzimtene IV, 211. kad tēviņš nu re̦dzētu manu snaidru augumiņu! BW. 4596, 5 var. Vgl. snidrs.

Avots: ME III, 971

snaikstīt

snàikstît Ermes, (mit aĩ) Bauske, C., Wolmarshof, (mit ài 2 ) Lis., Golg., Saikava, Gr.-Buschhof, = naigst%C3%AEt">snaigstît. Refl. snaîkstîtiês, (mit aî 2 ) Schibbenhof, Autz, snaĩkstîtiês Bixten, Salis, C., Wolmarshof, snàikstîtîês 2 Lis., KL, Golg., = snaîgstîtiês.

Avots: ME III, 972

snidrs

snidrs, schlank: snidra priede, . . . mātes meita BW. 4657. manu snidru augumiņu 4596, 5 var. lai es augu snidra (Var.: tieva), gara 5348, 4 var. kuo vē̦rts snidrs (Var.: snīdrs, gaŗš) uozuoliņš? 11916, 3 var. snidrajam (Var.: snaidrajam) uozuolam viena zīle galiņā 20470, 18. Vgl. snaidrs, snaigs un smidrs; etwa zu ir. snéid "klein"?

Avots: ME III, 976

stuburains

stuburaîns, mehrere stuburi 1 oder 4 habend Lennew., uneben, eckig Bers., ästig: kad stāv, tad snaigs; kad apgrìežas, tad stuburains RKr. VII, 204 (die Rede ist im Rätsel vom Baumstumpf.)

Avots: ME IV, 1099