Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'naiks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'naiks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

ieknaikstīt

‡ ìeknaĩkstît Frauenb., . verprügeln: puikas ņe̦muši ie. mazuo bē̦rnu.

Avots: EH I, 521

knaikstīt

‡ *knaĩkstît, zu erschliessen aus ‡ ìeknaĩkstît.

Avots: EH I, 627

knaikstīties

‡ knaîkstîtiês 2 Schnehpeln, sich anschmeicheln: kuo tu knaiksties man apkārt?

Avots: EH I, 627

naiks

nàiks,

2): auch (mit aî 2 ) Frauenb.: naika (flink, geschickt) vecenīte Frauenb.;

4): n. (sehr, heftig)
sāp Saikava (mit ài 2 ), AP., N.-Peb., Schujen, Sermus (mit aî 2 ). n. skaisti Sermus. n. negantas guovis (mit aî 2 ) Ramkau. n. lieli jē̦ri AP. n. bārties Saikava. viesulis n. pluosījies Schujen.

Avots: EH II, 3

naiks

nàiks,

1) heftig, zornig, böse:
[naiki bārēmēs BW. 23731 var.] kur tie naiki suņi rēja, tur aug mana līgaviņa BW. 11245;

2) schnell, gewandt, fix
[naîks 2 Bauske], Autz: teci naikāki! Erlaa;

[3) aufdringlich
Sessw.];

4) das Adv. nàiki [auch Jürg.], sehr, heftig:
tagad naiki salst [Nitau, Schujen, Nötk.] nekliedz tik naiki! Erlaa, Lub. man naiki gribas ēst. viņš naiki palaidnīgs C. tevi naiki blusas ēda BW. 24932. man naiki galva sāp LP. VII, 266. [In der Bed. 4 (s. Būga KSn. I, 76) zu li. neikom "sehr"; dieser Bed. liegt zugrunde wohl die Bed. 1 (vgl. le briesmīgi, ļuoti), wozu nikns (s. dies) u. a., s. Leskien Abl. 279 und Nom. 189 und J. Schmidt Pluralb. 395 f.]

Avots: ME II, 690

naikstīties

‡ naikstîtiês "?": nu vairs nevarēja n. Veldre Dižmuiža 13.

Avots: EH II, 3

nosnaikstīties

‡ nuosnaĩkstîtiês Lemb., = ‡ nuosnaicîtiês: n. pēc kā.

Avots: EH II, 89

pasnaikstīties

[pasnaĩkstîtiês, sich streckend etwas zu erreichen suchen: zirgs pasnaikstījās, pasnaikstījās, bet nevarēja sìenu aizsniegt Jürg.]

Avots: ME III, 104

sasnaikstīt

sasnaĩkstît, mehrfach langend (nach etwas) erreichen Lautb.: nevarēju tuo sasnaikstīt. Refl. -tiês Lautb., Bauske, Wolmarshof, (mit ài) Ermes, = sastaipīties.

Avots: ME III, 739

snaiks

snaiks: "slaigs" ME. III, 972 zu verbessem in "slaiks".

Avots: EH II, 541

snaikstīt

snàikstît Ermes, (mit aĩ) Bauske, C., Wolmarshof, (mit ài 2 ) Lis., Golg., Saikava, Gr.-Buschhof, = snaigstît. Refl. snaîkstîtiês, (mit aî 2 ) Schibbenhof, Autz, snaĩkstîtiês Bixten, Salis, C., Wolmarshof, snàikstîtîês 2 Lis., KL, Golg., = snaîgstîtiês.

Avots: ME III, 972

snaiksts

snaiksts C. "kas snaikstās" Meiran.

Avots: ME III, 972

Šķirkļa skaidrojumā (5)

cūkkāposti

‡ cũkkàpuosti, eine Speise (Kohl mit Schweinefleisch) A. Melnaiksnis Mazsalaca 53.

Avots: EH I, 281

snaicaks

I snaicaks "eine dünne und lange Rute" Freizip; nebst snaicis zu snaiks?

Avots: ME III, 971

snaigs

snaigs, = naiks">snaiks, slaiks, schlank U.: snaigs 2 kuoks Karls. snaiga sila priede BW. 18586, 13 var. snaiga ("?") pūra ve̦dumīn[u] 26357 var. snaiguo priežu starpā Kaln. Uozuolk. m. 112. egles snaigas Apskats 1903, S. 295. zirgu snaigie kakli Plūd. Rakstn. II, 278. kad stāv, tad snaigs; kad apgriežas, tad stuburains RKr. VII, 204. snaigums U., die Schlankheit. Nach Leskien Abl. 284 zu sniegt.

Avots: ME III, 971

snaistīties

snaistîtiês,

1) "?": līdz kuo svīda gaismiņa un kruoga puisis vēra vaļā stadula vārtus, tâ sāka snaistīties arī tirdzinieki Austriņš Daugava I, 982;

2) = naikst%C4%ABties">snaikstīties Widdrisch, Wenden, Raiskum, Serben, Laud., Kandau;

3) "sich (die Kleider reibend) kratzen"
(mit aĩ ) Bauske.

Avots: ME III, 972