nelãga,
nelãgas (Gen. s.), loc. s.
nelãgā, untauglich, unbrauchbar, böse, schlecht: nelāga cilvē̦ks, darbs. tādi nelāga liesti, ne˙viena pēc kājas Aps.
cienmātei uznāk tās nelāga reizes Alm.
šim nelāgas ieruočam bij tikai divi stuobri Blaum.
tūliņ piens palicis nelāga LP. VII, 562.
[nelāga vãrdi U.,
tadelnswerte Worte.] es jutuos savādi un nelāgā MWM. VIII, 885. Auf Grund des attributiven Genitivs hat sich das Adjektiv
nelãgs (Adv.
nelãgi) entwickelt:
bet kāds nelāgs cilvē̦ks bij nuoduomājis kāzas izjaukt LP. VI. 42.
viņa atkārtojusi nelāguos (nelāga) vārdus III, 63.
tu nelāgi izrunājies.Avots: ME II,
720