Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'nepraša' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'nepraša' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nepraša
nepraša,
1) das Nichtverstehen, die Verlegenheit:
viņa bija tādā neziņā un neprašā A. XII, 813, 414;
2) comm., der (die) Unwissende, Nichtkenner, Laie:
neprašas, neprašas tie sveši ļaudis BW. III, 1, S. 74. sapruoties, neprašiņa, ka es tevis negribēju! BW. 1030. kâ neprašas bē̦rns ruotājas ar spuožām bumbiņām Asp. [cits arī ir nepraša, tāpēc ka tam daudz gudrības nav Glück Sirach 19, 19.]
Avots: ME II, 728
1) das Nichtverstehen, die Verlegenheit:
viņa bija tādā neziņā un neprašā A. XII, 813, 414;
2) comm., der (die) Unwissende, Nichtkenner, Laie:
neprašas, neprašas tie sveši ļaudis BW. III, 1, S. 74. sapruoties, neprašiņa, ka es tevis negribēju! BW. 1030. kâ neprašas bē̦rns ruotājas ar spuožām bumbiņām Asp. [cits arī ir nepraša, tāpēc ka tam daudz gudrības nav Glück Sirach 19, 19.]
Avots: ME II, 728
Šķirkļa skaidrojumā (11)
dudurmice
ķezēklis
lebijāss
‡ lebijàss 2 Saikava,
1) "nepraša, neizveicīgs cilvē̦ks; gaŗš cilvē̦ks":
2) "eine zum Pflanzen bestimmte Kartoffel"
(?).
Avots: EH I, 730
1) "nepraša, neizveicīgs cilvē̦ks; gaŗš cilvē̦ks":
2) "eine zum Pflanzen bestimmte Kartoffel"
(?).
Avots: EH I, 730
leteris
mocīgs
muõcîgs, quälend, peinlich L.: tâ viņa palika stāvuot muocīgā neprašanā A. XII, 814.
Avots: ME II, 681
Avots: ME II, 681
nemoļa
nepraška
neprašķiņš
rimša
rim̃ša Karls.,
1) comm., "?": aizgājējs jau nav ne˙kāds rimša vai nepraša, kas savu pienākumu nepildīs RA.;
2) ein Nimmersatt
Ringmundshof, Vank.: zirgs tīrais rim̃ša, pastāvīgi ēd Jürg., Grawendahl, Erkul, Nötk.; rimsties nu, rim̃ša! N.-Peb.; jem., der viel (Schönberg) od. schnell (Smilten isst; in der Bed. 2 wohl aus "rīmša (aus rīma . rīša).
Avots: ME III, 526
1) comm., "?": aizgājējs jau nav ne˙kāds rimša vai nepraša, kas savu pienākumu nepildīs RA.;
2) ein Nimmersatt
Ringmundshof, Vank.: zirgs tīrais rim̃ša, pastāvīgi ēd Jürg., Grawendahl, Erkul, Nötk.; rimsties nu, rim̃ša! N.-Peb.; jem., der viel (Schönberg) od. schnell (Smilten isst; in der Bed. 2 wohl aus "rīmša (aus rīma . rīša).
Avots: ME III, 526
šļenderis
uļbete
‡ ùļbete 2 Warkl. n. FBR. XI, 123, comm., "nepraša, neattapīgs cilvē̦ks" (Schimpfname).
Avots: EH II, 713
Avots: EH II, 713