Paplašinātā meklēšana

knipis,

1): ar tik mazu bultīti nestāv (lohnt es sich nicht)
bultēt: katrs ar knipi izlauzīs Saikava.

Avots: EH I, 631

knipis,

1) ein Knippchen, Schnippchen
U. knipi sist, mest, cirst, ein Schnippchen schlagen: mēs te sēžam druošībā un me̦tam viņam knipi aiz muguras Degl. gāju puišus brāķē̦dama, knipjus vien mē̦tādama BW. 9627, 3 var.

2) [ein Knirpes
Nigr.]: mazs, niecīgs vīrelis, tāds knēvelis, tāds knipis Austr. v. J. 1896, S. 106. [Wenigstens in der Bed. 1 aus d. nipp "Schnippchen".]

Avots: ME II, 247

nipis, das Zöpflein, das dem Truthahn über dem Schnabel hängt St., U. Vgl. nīpis.

Avots: ME II, 744

snipis,

1): krūzei ir s. Frauenb.; ‡

3) ce̦pures s. Grünh., der Schirm einer Mütze?

Avots: EH II, 543

snipis,

1) die Schnippe beim Kruge oder bei der Teekanne
Alm,; entlehnt, vgl. mnd. snippe;

2) die Nase
Arrasch, Dond.: kur snipis? Etn. II, 47.

Avots: ME III, 976

vāveršnipis "?": aija, kaniķīt, rītā pārnāks vāveršnipis (?) BW. 2045 (Kinderlied).

Avots: ME IV, 512

III knipa, = nipis">knipis: knipas vien knipināju BW. 23272.

Avots: ME II, 247

knipe, = nipis">knipis: knipes sist Krišs Laksts 91.

Avots: ME II, 247

[knipelis, ein kleiner Junge Dunika. Zu knipis 2.]

Avots: ME II, 247

‡ kņipis Wessen, = nipis">knipis 1.

Avots: EH I, 636

‡ II knipšis, = nipis">knipis 1: es viņam situ knipši uz de̦guna Frauenb. knipši[e]m (Var.: knipiem) puišus mētādama BW. 6635, 1 var.

Avots: EH I, 631

‡ knipšķis Frauenb., = nipis">knipis 1.

Avots: EH I, 631

‡ knipste,

1) = nipis">knipis 1;

2) "kniebiens" Lettg.

Avots: EH I, 631

papuons, ein weiches Kissen am Kummet Etn. IV, 163, (Nötk., Lös.; ein Knäuel von Wolte Peb., Serben, Sermus; vārīgs kâ papuons (von einem schwächlichen Menschen) Kerstenbehm; Filz AP. - Etwa dissimilatorisch aus *papuoms < *papuops? Vgl. le. puope und apr. papimpis (überliefert: papinipis) "Polster"].

Avots: ME III, 84

‡ snibis, = nipis">snipis 1 Behnen, C., Dobl., Kegeln, Mesoten, Nötk., Trik., Üxküll, Ziepelhof; ein kleines Stückchen Seyershof: nuogriêzt snibīti (das Ende?) nuo gala kukuļam.

Avots: EH II, 543

II šņibis Bershof, Ogershof = nipis">šnipis 1; eine scharfe Ecke MSil. Aus d. Schnibbe.

Avots: ME IV, 94

snīpis C., Wolm., Smilten, Serbigal, Karls., nipis">snipis ² Prl., der Schnabel, (im Scherz oder Spott oder in der Kindersprache) die Nase U., Katzd.: kur snīpis? junkurs, ... pacēlissnīpi,skatāsgriestuos De̦glavs Rīga II, 1, 159. In Ruj. werde n. U. auch ein naseweises Kind snīpis gescholten. Aus dem Germanischen (vgl. norw. dial. snīpa "Schnabel"1?

Avots: ME III, 977

šņipis,

1) = nipis">snipis 1, die Schnauze (eines Gefässes) Bershof, PS., Selsau, Sessw.: abi lej nuo krūzas pa šņipi glāzā Ahs. n. RKr. XVII, 57; eine scharfe Ecke MSil.;

2) die Nase
MSil. Bewersh.;

3) *šņipis od. *šņipe "?" : ļaujuot . . . augšgalam ar šnipi nuokrist uz pieri Konv. 138. meita ar tītara šņipi uz de̦guna JK. VI, 2. Aus d. Schnippe
(woraus auch estn. nipp "Spitze" ?).

Avots: ME IV, 95

šņipsts,

1) = šņīpsts Spr.;

2) "ein komisch aussehender Mensch von kleinem Wuchs"
Bers.;

3) = snipstinš, ein Wenig Dond., Warkl.;

4) = nipis">knipis 1: duot uotram šņipstu pa de̦gunu Arrasch.

Avots: ME IV, 95

snupis, snubis, = nipis">snipis 1.

Avots: ME III, 979

sprikstins,

1): "veikls un kustīgs neliels luops vai cilvē̦ks" Auleja; ‡

2) "vaguols, kas save̦lkuoties augstu le̦c" Wessen; ‡

3) = nipis">knipis 1 Auleja.

Avots: EH II, 559